Ne bunkuru, ne pārtikas, ne rīcības plāna! Latvija nespēs pasargāt savus cilvēkus katastrofas gadījumā, secināts revīzijā
Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma Latvijā pamesta novārtā. Ar šādu skarbu secinājumu pēc revīzijas klajā nākusi Valsts kontrole. Nav skaidrības ne par atbildīgajiem, ne par konkrētu rīcību lielas nelaimes gadījumā. Tāpat nav skaidra plāna un arī rezervju, lai iedzīvotājus nodrošinātu ar pirmās nepieciešamības precēm valsts apdraudējuma gadījumā.
Latvijā nav radīti priekšnoteikumi, kā rīkoties potenciālas katastrofas gadījumā: tā pamatīgā revīzijā secina Valsts kontrole.
Šādas bunkuriem līdzīgas celtnes ir atrodamas daudzviet Rīgas iekšpagalmos, sevišķi vietās, kur padomju laikos dzīvoja nomenklatūras pārstāvji. Padomju laikos ļoti satraucās, ko darīt potenciāla atomkara vai krīzes gadījumā, bet Latvijā jau kopš 1990. gadiem atstāti novārtā.
Padomju laikā Latvijā izbūvētajos bunkuros varētu patverties vien 3% iedzīvotāju, bet arī šīs celtnes faktiski mūsdienu izaicinājumiem ir nederīgas. Naivajā cerībā, ka Krievija vairs nebūs reāls militārs agresors, amatpersonas gadiem ilgi ļāva pazemes būves privatizēt – daudzviet ierīkotas noliktavas, serveru telpas, citas pazemes vietas, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā, vienkārši nolaistas līdz kliņķim.
Un šī ir tikai problēmas aisberga redzamā daļa. Vēl kāds piemērs – valstij nav ne skaidra plāna, ne arī rezervju, lai iedzīvotājus nodrošinātu ar pirmās nepieciešamības precēm valsts apdraudējuma gadījumā. Valsts kontrole secina, ka visa Latvijas civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmā nav skaidri ne atbildīgie, ne rīcība milzīgas nelaimes gadījumā.
"Tā sistēma uz papīra ir, bet tad, kad jāsāk darbināt, ir ārkārtīgi daudz jautājumu, kā to izdarīt, kurš ir atbildīgs, par kādu naudu to izdarīsim, un tas noteikti nav piemēroti! Mēs gribētu, ka sistēma ir sagatavota tā, ka to var iedarbināt un tā darbojas, tad atsevišķi pilnveidojumi, bet nevar būt tā – ir krīze un mēs sākam veidot krīzes vadības sistēmu!"
Valsts kontrole secina, ka no Valsts civilās aizsardzības plānā 15 paredzētajiem preventīvajiem un gatavības pasākumiem, kas saistīti ar pārtikas, pirmās nepieciešamības preču un energoresursu piegādes nodrošinājumu, īstenoti tikai četri.
Iekšlietu ministrijā skaidro, ka lielā mērā krīžu pārvaldības sistēma gadiem ilgi bija noplicināta nepietiekamā finansējuma dēļ, taču gan Covid-19 krīze, gan pēkšņais Ukrainas bēgļu pieplūdums Latvijā bijis par iemeslu, lai pamatīgi slīpētu iestāžu iekšējo sadarbību. Novembrī plānotas valsts iestāžu mācības par rīcību krīzes situācijā.
"Šī "kara istaba" vai kā to saucam – operatīvas vadības centrs – efektīvi strādā ukraiņu sakarā, gan tas bija izveidots kovida sakarā, jebkurā apdraudējumā tā ir normāla lieta, katram ir jāizdara savs darbs, premjeram nav jāatbild par ministru kompetencē esošo apdraudējumu novēršanu."
Lai katastrofu pārvaldīšanas sistēmu uzlabotu, jāseko mūsdienu realitātei. Tā, piemēram, pašreiz uzņemtais valsts kurss neparedz veco bunkuru atjaunošanu, bet gan sabiedrisko ēku celtniecības laikā likt par obligātu izveidot šo celtņu ietvaros patvertnes telpas.
"Kalnu mums nav, patvertnes kā Somijā neuzbūvēsim, metro mums nav, pirmais – rīkoties ar to resursu, kas ir, to apzīmējot. Ekonomikas ministrijas darbs ir pie priekšlikumu izstrādes 3. kategorijas ēku prasību noteikšanai, ja būvē uz priekšu jaunu ēku, tad būtu jāparedz patvertnes kapacitāte tajā."
Ilgtermiņā raugoties, visas cerības uz krīzes pārvaldības sistēmas fundamentālu sakārtošanu tiek liktas uz nākamo valdību lēmumiem un dāsnāku finansējuma atvēlēšanu plānu īstenošanai, ko darīt katastrofu gadījumā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
