Ne tikai ceļo, bet arī mācās – ministrija rosina aizliegt latviešiem iegūt izglītību Krievijā un Baltkrievijā
Piesaucot drošības un savervēšanas riskus, Saeimā asas diskusijas par to, vai Latvijas iedzīvotājiem būtu jāaizliedz iegūt izglītību Krievijā un Baltkrievijā.
Valsts drošības dienests regulāri izplata paziņojumus, kuros aicina iedzīvotājus nedoties uz Krieviju vai Baltkrieviju, jo šie braucieni saistīti ar augstajiem izlūkošanas un vervēšanas riskiem. Tomēr, izrādās, daļa iedzīvotāju uz agresorvalstīm ne tikai ceļo, bet tur studē – atbilstoši šodien Saeimas sēdē sniegtajai informācija Krievijā vai Baltkrievijā šobrīd augstāko izglītību iegūst vismaz 110 Latvijas valstspiederīgo.
"Mēs nezinām, kas notiek ar tiem studentiem, kas studē Krievijas teritorijā vai Baltkrievijā, kāda ir sadarbība ar viņu drošības iestādēm, un tā ir apzināta izvēle. Un te var būt cilvēcība vai ne. Nē, mēs rūpējamies par valsts iekšējo un ārējo drošību."
Tādēļ Saeimas izglītības komisijā šodien tika skatīts Nacionālās apvienības rosinājums, kas paredzēja izglītības dokumentus, kas iegūti Krievijā pēc tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, turpmāk vairs neatzīt. Tas, deputātu prāt, novērstu riskus, ka personas ar šo diplomu kabatā varētu sākt darbu Latvijā, lai īstenotu kādas Krievijas ietekmes aktivitātes. Šādu rosinājumu šodien gan neatbalstīja Saeimas Juridiskais birojs. Tā pārstāve pauda, ka aizliegums ar atpakaļejošu datumu varētu pārkāpt ne tikai vairākus Satversmes pantus, bet arī neatbilst starptautiskām konvencijām.
"Mēs nerēķināmies ar to, ka tie ir vairāku starptautisko dokumentu noteikumi, kas Latvijai joprojām ir respektējami. Un, ja mēs tos dokumentus nerespektējam, tam ir jābūt argumentētiem, pastāv noteikta kārtība, kā mēs no šādām konvencijām atsakāmies."
"Spiest uz to, ka mums ir konvencijas, jā, Krievija šīs konvencijas "ļoti ievēro", sarkastiski domājot, un mēs, baidoties no konvencijām, baidoties no vēl kaut kā, faktiski paaugstinām savas valsts drošības risku ar katru dienu, turpinot nerīkoties."
Deputāti, uzklausot viedokļus, tomēr lēma noraidīt un tālāk nevirzīt grozījumus, kas ļautu anulēt pēdējo trīs gadu laikā agresorvalstīs iegūtos izglītības diplomus. Tomēr mācības Krievijā un Baltkrievijā, visticamāk, tiks ierobežotas.
"Arī izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka nav normāla situācija, ka Latvijas pilsoņi izvēlas mācīties Baltkrievijā un Krievijā, kas ir acīmredzami agresorvalstis. Tāpēc mēs piedāvājam savu likumprojekta redakciju, kas no šī brīža aizliegtu Latvijas pilsoņiem iegūtu izglītību, visos līmeņos, Krievijas federācijas vai Baltkrievijas teritorijā."
Alternatīvu likumprojektu, kam vēl būtu jāgūst atbalsts parlamentā, Izglītības ministrijai uzdots izstrādāt mēneša laikā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
