Ne tikai tante Bauskā. Par krāpšanas upuri var kļūt jebkurš, brīdina finanšu eksperts Pelcis

"Nevajag lauzt to, kas darbojas," norāda Pelcis. "Protams, ka krāpnieki shēmas pielāgo, varbūt pielāgo kādām aktivitātēm sabiedrībā. Bet tas princips, tas faktiski saglabājas nemainīgs."

Pelcis arī norāda, ka komercbanku un finanšu nozares apkopotie dati rāda – šobrīd ir runa par izkrāptiem 14 miljoniem eiro. Asociācija apkopojusi četru lielāko banku klientu zaudējumu datus. Valsts policija apkopojusi kopējos datus, cik Pelcim zināms, pie zaudējumiem tiek skaitītas arī atdotās dārglietas un skaidrā nauda.

Viens no galvenajiem krāpniecības elementiem Latvijā aizvien ir – steidzināt upurus, radīt psiholoģisku diskomfortu, neļaut padomāt, pirms tiek pieņemts lēmums. Tieši klasiskās telefonkrāpniecības Latvijas iedzīvotājiem rada vislielākos zaudējumus, nevis investīciju shēmas.

Vai ir iespējams runāt par upura profilu? Pelcis to nevēlas darīt, jo, kā viņš uzsver, tad "vienmēr var teikt, ka ir kaut kāda vidējā tante Bauskā". Tomēr faktiski dati rādot un arī pieredze rādot, ka par krāpšanās upuri var kļūt jebkurš. "Jā, protams, ka ir kaut kādi psiholoģiskie elementi, kur, piemēram, investīciju krāpšanās – tur vairāk vīrieši. Romantiskās krāpšanās – tur vairāk ir sievietes," intervijā sacīja Pelcis.

Tāpat Finanšu nozares asociācijas krāpšanas darba grupas vadītājs norādīja, ka šobrīd bankas veic ārkārtīgi daudz pasākumu, lai novērstu krāpniecību – īstenoti dažādi tehnoloģiski risinājumi, ieguldīts mākslīgajā intelekta rīkos. "2025. gads ir pirmais gads, kad redzam, ka mūsu spēja novērst šos te noziegumus ir lielāka nekā krāpnieku spēja tos veikt," atzina Pelcis.