Ne visas pašvaldības izstrādājušas iedzīvotāju aizsardzības plānus draudu gadījumā
Šodien Saeimas deputāti lielā slepenībā apsprieda Baltijas valstu civilās aizsardzības gatavību, tostarp spēju koordinēti reaģēt uz Krievijas militāru iebrukumu. Kādi secinājumi – publiski netiek atklāts. Tikmēr iekšlietu ministri neapmierina, ka ne visas Latvijas pašvaldības izstrādājušas civiliedzīvotāju aizsardzības plānus draudu gadījumā. Tieši vietvarām būtu liela loma militārās krīzes laikā.
Militāra apdraudējuma gadījumā Latvijas iedzīvotājiem pašiem par sevi ir jāspēj parūpēties pirmās trīs diennaktis. Tas ir starptautiski pieņems standarts līdz operatīvie dienesti var sākt sniegt palīdzību iedzīvotājiem. Pieņemot, ka šī soma ir piepildīta pirmajām 72 stundām ne tikai ar pārtikas produktiem, rodas jautājums – ko tālāk, kurp doties, kur meklēt patvērumu?
Kolektīvās patvertnes pazemē Latvijā nav. Tās dažas padomju gados izbūvētās bumbu patvertnes ir neatbilstošas. Netiek uzturētas darba kārtībā kopš 2008. gada. Bukletā par valsts apdraudējumu pieminēti māju pagrabi.
Lai arī ne visi pagrabu pārsegumi spētu izturēt militāru triecienu, tomēr katram gadījumam iedzīvotāji aicināti savus pagrabus sagatavot iespējamai krīzes situācijai. Visu nevajadzīgo izvākt ārā. Pielāgot dzīvošanai. Pagrabos nepieciešams sanest arī smilšu maisus. Tie noderētu, lai aizklātu pagrabu lūkas vai logus.
Uzturēšanās pagrabos gan nav ilglaicīgs risinājums. Krievijas militāra iebrukuma gadījumā civiliedzīvotājus vienkārši pārvietos no apdraudētajām pašvaldībām uz drošākām.
"Visvairāk tā ārkārtas gadījumu soma ir nepieciešama evakuācijai, kad tiek norādīts virziens evakuācijai vai atbilstoši pašvaldību civilās aizsardzības plāniem ir noteikta pulcēšanās vieta, kur cilvēkiem jādodas, no kurienes tiek organizēta evakuācija."
Līdz ar teritoriālo reformu apvienotajām pašvaldībām bija jāizstrādā savi civilās aizsardzības plāni. Lielākā daļa pašvaldību to izdarīja.
"Ir diemžēl dažas pašvaldības, kurām šiem plāni vēl nav gatavi. Mēs sagaidām, ka līdz maija beigām pilnīgi skaidriem plāniem ar skaidru rīcības algoritmu jābūt. Vairākumā, kurā šie plāni ir un darbojas, bijušas jau mācības."
Tikmēr Zemkopības ministrija, kas atbildīga par pārtikas sagādi krīzes situācijā, šobrīd nekādus pārtikas uzkrājumus nekādās valsts noliktavās neveido. Pirms mēneša pieņemts jauns regulējums – atlikto piegāžu princips. Ir sagatavoti līguma projekti ar pārtikas ražotājiem.
"Pēc valdības atsevišķa lēmuma uz līguma pamata ražotu noteiktus pārtikas produktus noteiktā daudzumā izdalīšanai evakuēto civiliedzīvotāju grupām."
Bet, vai nebūs jau par vēlu, ja pārtikas sagādāšanu sāktu vien krīzes laikā? Ministrijā saka – nē, jo pastāv arī pārtikas ražotāju un pārtikas privāto noliktavu mobilizācijas iespēja. Tikmēr attiecībā uz materiāli tehnisko līdzekļu pietiekamību, šodien ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadība veda Saeimas deputātus uz valsts rezervju noliktavu pārliecināties, ka tās ir ne līdz galam pietiekamas un tādēļ nepieciešams papildu finansējums.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
