Nedaudz pieaugs Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju atalgojums
Sperts mazs solis, lai palielinātu valsts ieguldījumu Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju atalgojumā. Pašlaik valsts mērķdotācija katra kolektīva vadītājam ir nepilni 40 eiro mēnesī, kamēr pārējo algu fondu veido pašvaldību finansējums. Tagad nolemts piešķirt papildu 1,2 miljonus eiro koru, deju kolektīvu, pūtēju orķestru un koklētāju ansambļu vadītāju atalgojuma celšanai.
Jauktais koris "Juventus" ir viens no godalgotākajiem koriem Latvijā un to, paralēli citiem darbiem, jau 10 gadus vada diriģents Valdis Tomsons. Viņš saka, runāt par algu korī "Juventus" esot pat nedaudz kauns, jo pretēji, kā daudzi domā – kolektīvu vadītāji Latvijā ir viena no mazāk atalgotajām profesijām.
"Mēs reprezentējam valsti, pilsētu, ārpus valsts robežām regulāri, pārstāvot un dziedot konkursos, bet mana alga ir tāda, ka man ir kauns runāt ar maniem ārzemju kolēģiem par to, ko es saņemu – viņi vienkārši brīnās. Jo mana alga ir 325 eiro," stāsta Tomsons.
Un līdzīgs vai pat mazāks atalgojums Latvijā ir vairumam koru, deju kolektīvu, pūtēju orķestru un koklētāju ansambļu vadītāju. To samaksa veidojas no divām daļām – valsts mērķdotācijas un dibinātāju – pašvaldību finansējuma. Ja katra vietvara maksā atbilstoši savai rocībai, tad valsts finansējums ilgstoši bijis nemainīgs – nepilni 40 eiro mēnesī.
Tā kā tas viss balstās uz entuziasmu. Un mēs un tāda vecāka paaudze, kordiriģenti, kas mēs esam, esam šīs lietas entuziasti, stāvam un krītam par to. Bet jaunie, kas mācās, viņi domā citādāk, viņi domā pragmatiskāk. Un šī iemesla dēļ valstij ir jāsaprot, ka mēs staigājam aizas malā.
Pēc garām diskusijām un jau pērn celtās trauksmes, ka kolektīvu vadītāju zemais atalgojums apdraud Dziesmu svētku tradīcijas turpināšanu, otrdien valdība vienojusies uzsākt to atalgojuma reformu. Piešķirti arī papildu 1,2 miljoni eiro, kurus novirzīs tieši valsts mērķdotācijas palielināšanai.
Šodien tiek apstiprināts tas variants, kas faktiski ļauj maksāt vairāk, un tas nodrošinās, ka pašvaldībām būs pieejams vairāk finansējuma šī atalgojuma segšanai. Tā dotācija faktiski dubultojas, un tas finansējums būs pieejams pašvaldībām jau šogad. Tā kā tas pagājušā gada budžeta sarunās panāktais, jau šogad nonāk pie pašvaldībām, un jau šogad tas atalgojums ir palielināms.
Valsts mērķdotācija dubultojas – tas izklausās labi. Taču jāatgādina, ka šobrīd valsts atalgojuma daļa ir nepilni 40 eiro, tātad tagad tā būs aptuveni 80 eiro mēnesī.
"Mēnesī. Tas ir mēnesī, es saku, tas nav dienā, vai tā nav stundas likme. Tas ir mēnesis darba. Protams, ka mēs esam priecīgi, ka tas notiek, no Dziesmu svētku biedrības puses tas bija uzstādījums jau gadiem ilgi, bet, skatoties uz priekšu, – tās trepes nav. Cēlums nākamajos budžetos nav. Un tas vēl mums ir ikdienas darbs," saka Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājs Ints Teterovskis.
Viņš uzskata, ka kolektīvu vadītājiem no valsts ik mēnesi būtu jāsaņem 300 līdz 500 eiro. Tas nodrošinātu kormeistaru, deju un dažādu citu amatierkolektīvu vadītāju pēctecību. Taču, kamēr valsts šādu summu nevar atļauties pat tuvu, Dziesmu svētku tradīcijas turpināšana faktiski balstās tikai un vienīgi uz pašvaldību pleciem.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis norāda: "Tas lielais smagums tik un tā ir uz pašvaldībām, gan nodrošinot mēģinājumus, tērpus, pārējos atalgojumus, ne tikai kora vadītāja atalgojumu, bet arī kormeistariem, koncertu vadītājiem, tiem, kas netiek atalgoti vai neietilpst šajā kategorijā."
Kultūras ministrija pie Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju atalgojuma, tai skaitā iespējama valsts budžeta mērķdotācijas palielinājuma, plāno atgriezties 2026. gadā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
