"Nekas traks tas nav": kā Latvija pārziemos ar tehnisko budžetu?
Nākamā gada valsts budžetu jaunā valdība sola tikai martā, kamēr opozīcija mudina ar to pasteigties. "Tv3.lv" skaidro, ko nozīmē dzīve ar tehnisko budžetu un kā ar to pārziemosim.
Trešdien Saeimas debatēs pirms jaunās Krišjāņa Kariņa valdības apstiprināšanas, opozīcijas deputāts Ainārs Šlesers (AS) pauda izbrīnu, ka valdības partijas "nesteidzas" ar nākamā gada valsts budžeta veidošanu.
"Esmu dzirdējis, ka budžetu apstiprināšot februāra beigās vai marta sākumā. Godājamie kolēģi, tas jau ir pavasaris. Tas nozīmē, ka godīgi jāpasaka cilvēkiem: "Brauciet prom, nekas valstī nemainīsies līdz pavasarim. Viss būs pa vecam, viss paliek uz papīra, mēs dzīvosim ar vienu divpadsmito [finansējuma daļu] no iepriekšējā gada budžeta"."
"Varbūt tiešām līdz gada beigām būs par smagu, bet nu vismaz līdz janvāra beigām, vismaz līdz janvāra beigām pacentieties, jo tas būtu ļoti svarīgi. Nu nevar būt februāris vai marts!"
Jaunais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" apliecināja, ka nākamā gada budžets varētu tikt pieņemts marta sākumā.
Ņemot vērā jaunās valdības darba uzsākšanas laiku un ievērojot budžeta izstrādei nepieciešamās procedūras, nākamā gada budžets varētu tikt pieņemts marta sākumā, #900sekundes pauž jaunai finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
👁🗨 Uzzini vairāk: https://t.co/3CpA5bRfoz pic.twitter.com/ZjZmd1g4oS
— TV3 Ziņas (@TV3zinas) December 15, 2022
Ātrāk nav iespējams
"Optimālais grafiks paredz, ka 9.martā mēs varētu pabeigt darbu pie budžeta un Saeima varētu nobalsot," teica Ašeradens, skaidrojot, ka ātrāk to nav iespējams paveikt, jo budžeta pieņemšana paredz noteiktas procedūras.
Tas nozīmē, ka gada pirmos mēnešus dzīvosim ar tehnisko budžetu. Ašeradens uzsver, ka tam vajadzētu nodrošināt normālu valsts funkcionēšanu.
"Likumdošana ir izveidota tāda, ka budžets tiek pieņemts trīs gadiem uz priekšu. Tātad mēs iesim uz priekšu jau ar 2023.gada lēmumiem, kas ir pieņemti. Turpinām gan visas saimnieciskās darbības, gan arī visu to, kas ir pieņemts iepriekš, piemēram, minimālās algas (celšana). Arī pašvaldību finansēšana ir pārdomāta."
"Tv3.lv" skaidro, kā pārziemosim ar tehnisko budžetu un vai steigai ar jauno valsts budžetu būtu pamats.
Tā kā valdības ilgās veidošanas dēļ gadskārtējais valsts budžets Saeimā nav pieņemts (parasti budžeta likumprojektu parlamentā finanšu ministrs nogādā rudenī), nākamais gads sāksies ar tā saukto tehnisko jeb pagaidu budžetu. @LatvijasAvize https://t.co/FDW6HoHpZY pic.twitter.com/CksNyPRjRg
— Gatis Šļūka (@KarikaturaLv) December 15, 2022
Valdībai ir instrumenti, kā vajadzības nodrošināt
Kā skaidro Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš, situācijās, kad līdz iepriekšējā gada beigām jauns valsts budžets vēl nav pieņemts, budžeta iestādēm tiek piešķirta viena divpadsmitā daļa no iepriekšējā gada budžeta.
Šādas situācijas ir bijušas arī iepriekš un tā ir ierasta prakse līdz jaunā valsts budžeta pieņemšanai.
"Šā brīža izaicinājums ir tas, ka pastāv augsta inflācija un ar šiem līdzekļiem visam var nepietikt. Otrs izaicinājums ir tas, ka ir apsolījumi, piemēram, par algu celšanu skolotājiem, kuri ir jāpilda no 1.janvāra, lai arī jaunā budžeta vēl nav."
Ekonomists arī atzīmē, ka valdības rīcībā ir instrumenti, lai šos apsolījumus pildītu, piemēram, izmantojot līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.
Bērziņš skaidro, ka nākamā gada valsts budžeta kavēšanās tautsaimniecību būtiski neiespaidos, jo nozīmīgas nodokļu izmaiņas šī budžeta ietvaros nav plānotas.
"Sliktā lieta ir, ka aizkavējas jauno iniciatīvu ieviešana. Jaunās valdības iecerētos pasākumus mēs līdz ar to sākam realizēt ar vairāku mēnešu nobīdi. Tādā ziņā mēs zaudējam laiku to realizācijai," tehniskā budžeta blaknes skaidro ekonomists. "Mēs atrodamies tādā nenoteiktības stāvoklī un tas apgrūtina no budžeta atkarīgu valsts iestāžu pārvaldību."
"Kamēr nebūs skaidrība ar valsts budžetu, visi – gan valdība, gan pašvaldības – būs vairāk aizņemtas ar ārkārtas situāciju risināšanu, tā vietā, lai šo laiku veltītu ilgtermiņa attīstības jautājumiem."
Dzīve nelielā brīvgaitā
"Ja tā situācija neievelkas, nekas traks tas nav," nākamā gada valsts budžeta aizkavēšanos vērtē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
"Mēs turpinām dzīvot atbilstoši iepriekšējā budžeta vadlīnijām. Tiek veikti regulārie maksājumi, lai nodrošinātu algas, citus izdevumus. Bet netiek uzsākti jauni projekti, jaunas politiskās vadlīnijas, par kurām turpinās diskutēt politiķi un kuras tiks iekļautas jau nākamā budžeta likumā."
"Mēs dzīvojam tādā nelielā brīvgaitā, kad netiek uzsākts nekas jauns. Turpinām ierasto ritmu saskaņā ar to, kā politiķi ir vienojušies par 2022.gada budžetu." "SEB bankas"
Kā atzīmē ekonomists, svarīgi, ka ir darboties spējīga valdība, kas seko līdzi situācijai un reaģē ar risinājumiem, kādi tajā brīdī ir nepieciešami. "Raugoties no vispārējās ekonomikas skatupunkta, nav pamata satraukumam, ka valsts budžeta aizkavēšanās varētu radīt kādas paliekošas sekas," piebilst Gašpuitis.
Labāk vēlāk, bet kvalitatīvāk
"Tas, kas mūs visus interesē, lai tiešām šis nākamais budžets, kas zināmā mērā jau liek pamatus ekonomikas attīstībai arī turpmākajiem gadiem, būtu pēc iespējas kvalitatīvāk sagatavots," akcentē Gašpuitis, sakot, ka tā vārdā zināms nogaidīšanas moments būtu pamatots.
"Mūsu interesēs ir, lai nākamā gada budžets būtu pārdomāts un izsvērts, nevis sasteigts, kas vēlāk prasītu nepārtrauktas korekcijas. Tāpēc varam arī pagaidīt. Un nekas traks nenotiks, ja tas tiks sagatavots un pieņemts ar nelielu laika nobīdi."
Kā skaidro ekonomists, līdz jauna budžeta pieņemšanai turpinās darboties gan Eiropas fondi un visas citas pamata lietas. Cita lieta, ka sabiedrība līdz jaunā budžeta pieņemšanai neredzēs konkrētību jaunās valdības deklarācijā noteikto prioritāšu īstenošanā. "Tādā ziņā šis laiks kaut kādā mērā paies pa tukšo. Bet tas ir tā vērts, ja sagaidīsim kvalitatīvu budžetu."
Latvija šajā ziņā nav unikāla, atzīmē Gašpuitis. "Redzam, ka, piemēram, arī Zviedrijā vai Dānijā valdības izveidošana prasa zināmu laiku. Mājsaimniecības un uzņēmumi Zviedrijā vēl pat īsti nezina, kāda veida atbalsta pasākumi tiem nākamajā gadā būs. Mums tie jau ir zināmi un darbojas," salīdzina eksperts.
Sarežģī pašvaldību budžetu veidošanu
"Budžeta sarunas nevar kvalitatīvi paveikt dažu nedēļu laikā. Tādā ziņā ir taisnība, ka nevajag to procesu sasteigt," spriež Valkas novada vadītājs Vents Armands Krauklis.
"Bet skaidrs arī, ja šīs koalīcijas vienošanās un valdības apstiprināšana būtu notikusi mēneša laikā kopš Saeimas ievēlēšanas, tad jau to visu varēja paspēt. No šāda viedokļa raugoties, bija iespēja pagūt pieņemt budžetu arī vēl šajā gadā, ja vien būtu bijusi lielāka degsme un griba no koalīciju veidojošām partijām vienoties ātrāk."
Krauklis atzīst, ka pašvaldības nav priecīgas par valsts budžeta kavēšanos, jo tas sarežģī pārvaldību, kā arī pašvaldību budžeta veidošanas gaitu.
"Visticamāk, pašvaldības savu pirmo budžeta versiju pieņems janvārī, jo jau no 1.janvāra ir jāpalielina minimālā alga un atalgojums pedagogiem. Un tad būs jāveic budžeta labojumi, kas būs jau pēc valsts budžeta pieņemšanas. Tas nozīmē, ka faktiski visa analīze un visas diskusijas būs jāveic divas reizes, kas, protams, ir ļoti apjomīgs un sarežģīts process."
Jāvienojas, kam tiks vairāk nekā 100 miljoni
Valkas novada vadītājs informē, ka valdība tuvākajās dienās pašvaldībām sola nosaukt provizoriskos skaitļus tam tehniskajam budžetam, ar ko būs jādzīvo 2023.gada pirmie mēneši.
Krauklis uzsver, ka pašvaldībās finanšu situācija atšķiras – daļu, piemēram, Pierīgas pašvaldības šie skaitļi apmierinās, bet daļai attālāku novadu būs nepieciešams papildu finansējums, lai nosegtu pieaugošo izdevumu slogu.
"Un šīs pašvaldības cer, ka budžeta sarunās ar valsti tās saņems lielāku atbalstu, lai tiktu galā ar izmaksu kāpumu.
Krauklis pauž cerību, ka budžeta sarunas ar pašvaldībām sāksies jau janvārī, atgādinot – kamēr nav vienošanās ar pašvaldībām, valsts budžetu nevar pieņemt. Viņš atzīmē, ka šajās sarunās tiks izšķirts vairāk nekā 100 miljonu eiro liktenis, vai tie nonāks pašvaldību vai valsts pusē.
"Protams, valdībai ir grūts uzdevums – spiediens par pedagogiem, policistiem, mediķiem, aizsardzībai, kur vispār nav variantu. Savukārt mūsu pusē ir pieaugušie izdevumi par bērnudārzu, skolu, ielu uzturēšanu."
"Mēs esam noskaņoti pragmatiski, lai rastu saprātīgu kompromisu," skaidro Krauklis. "Ceram, ka izdosies atrast līdzsvaru, saprotot, ka valdībai jārisina minētās problēmas. Un ļoti ceram, ka valdība sapratīs, ka tikpat nozīmīgs izmaksu kāpums un vajadzība pēc lielākām finansēm ir arī pašvaldībām."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
