Pēc 9. jūnija iecerēts atļaut rīkot sporta sacensības, neievērojot divu metru distanci, bet pagaidām gan bez skatītājiem. Un sagaidāms, ka pulcēšanās ierobežojumus mīkstinās ēstuvēs.
Ārkārtējā situācija ir ieviesta kopš marta vidus, un tā būs spēkā vēl nepilnas divas nedēļas – līdz 9. jūnijam. Ārkārtējo situāciju pagarināt neplāno, bet tas nenozīmē, ka tiks atcelti arī ierobežojumi, raidījumā "900 sekundes" prognozēja premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
"Es domāju, tas galvenais, kas paliks uz ilgāku laiku, ir distancēšanās. Jāatceras, ka šī slimība ir lipīga. Tā ir potenciāli ļoti bīstama. Ja mēs ievērojam divu metru distanci, tā iespēja, ka tā varētu pārnesties no viena cilvēka uz otru, krietni, krietni samazinās. Tātad jebkurā gadījumā mēs turpināsim mazgāt savas rokas. Un mēs turpināsim ievērot divu metru distanci arī pēc ārkārtas situācijas izbeigšanās," teica Kariņš.
Tikmēr Veselības ministrijā jau gatavo priekšlikumus ierobežojumu mīkstināšanai. Sagaidāms, ka pēc 9. jūnija telpās varēs pulcēties līdz 50 cilvēkiem, bet ārā – līdz 200. Un būtiskas izmaiņas gaidāmas sportā.
"No 9. jūnija atļausim arī sacensības bez skatītājiem. Bet, protams, izejot no tā cilvēku skaita, kāds būs atļauts publiskos pasākumos. Un arī atļausim sporta nodarbībās, sporta treniņos trenēties, kontaktējoties vienam ar otru bez diviem metriem," skaidro Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa.
Savukārt ar viesmīlības nozari turpinās sarunas par iespēju atteikties no prasības, ka restorānos un kafejnīcās pie viena galda drīkst sēdēt tikai divatā, bet, ja vairāk – tad tikai vienā mājsaimniecībā mītošie. "Tā doma ir, ka mēs tomēr paplašināsim un atļausim vairāk cilvēkiem sēdēt pie šī viena galda. Bet konkrētus ciparus mēs varēsim pateikt nedaudz vēlāk," bilst Līviņa.
Bet Baltijas valstu veselības ministri turpina sarunas, vai paplašināt valstu sarakstu, no kurām ierodoties, nav jāievēro 14 dienu pašizolācija.
"Šeit būs ļoti svarīgi, vai trīs Baltijas valstu ministriem izdosies vienoties par kopīgiem epidemioloģiskajiem kritērijiem šīm valstīm. Mēs domājam, ka līdz nedēļas beigām arī šāds lēmums kopīgs tiks pieņemts," norāda Līviņa.
Kamēr izmaiņas tikai top, valdība šonedēļ vēl nelems, kādi ierobežojumi turpmāk tiks mīkstināti. Tā vietā ceturtdien plānots apstiprināt jaunu likumu, lai arī pēc ārkārtējas situācijas atcelšanas ministriem saglabātu tiesības operatīvi rīkoties, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju.
"Šajā likumā būs ierakstīts tas, ka uz zināmiem noteikumiem, uz zināmu, ierobežotu laiku valdībai būtu deleģējums pēc vajadzības ieviest dažādus pasākumus tieši, lai pasargātu cilvēku dzīvību un veselību," skaidro Kariņš.
Likumu raksta Tieslietu ministrijā, kas apzinājusi visu ministriju ieteikumus par rīcību pēc ārkārtējās situācijas beigām. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norāda: "Kā pasargāties no infekcijas tālāk? Kā strādāt skolām? Kā strādāt tiesām? Kā strādāt citām valsts publiskām iestādēm? Joprojām aicināsim iestādes tur, kur tas ir iespējams, strādāt attālināti. Vienlaikus nepārslogojot administratīvo aparātu un neradot draudus iedzīvotāju veselībai – īsāk runājot, ir tā."
Ministri norāda, ka dažādi ierobežojumi saglabāsies, kamēr vien mediķi tos uzskatīs par nepieciešamiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
