No krītošiem akmeņiem līdz rotai – Rīgā pabeigta lielākā daudzdzīvokļu nama fasādes atjaunošana

Rīgas vēsturiskajā centrā arvien biežāk ir redzamas atjaunotas ēkas, bet aiz tām visbiežāk stāv lieli investori, retāk ir dzirdēti stāsti par dzīvokļu īpašniekiem, šajā gadījumā, Grēcinieku ielas iedzīvotājiem, kas spēja vienoties un atjaunot savu kopīpašumu.

Vēl salīdzinoši nesen vienā no centrālajām Vecrīgas ielām, tuvu Pēterbaznīcai, – dzīvojamā māja Grēcinieku ielā bija diezgan kritiskā stāvoklī – no ēkas krita apmetums, akmeņi un jumta dakstiņos bija caurumi.

"Mums atnāca ziņa no Rīgas domes, ka mūsu īpašums ir jāsaved kārtībā. Pirmais – tātad drošība, otrais, ja mēs šos soļus neveicam, tad mums arī cels nekustamā īpašuma nodokli augšā," saka "Baltu rotas" veikala īpašniece Laura Geistarde-Šube.

Ja ēku klasificē kā vidi degradējošu, sagruvušu vai tā apdraud cilvēku drošību, tad ēkai piemēro paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi – 3 % no kadastrālās vērtības, kas var būt pat 15 reizes vairāk nekā kārtībā esošam īpašums.

"Tieši tas bija viens no maniem atslēgas, maniem norādījumiem iedzīvotājiem, jo es veicu iekšēju aprēķinu, ko nozīmē, ja mums ceļas nodoklis vai mēs veicam šo te. Mums principā ir identisks vai nu "A variantā" mēs uzlabojam īpašumu un viņš tikai iegūst vērtību, un nekrīt akmeņi, ir pienesums visai pilsētai, vai mēs maksājam paaugstinātu sodu, – mums turpina krist akmeņi uz priekšu, mūsu īpašums zaudē vērtību un visi burkšķ arvien vairāk," saka Geistarde-Šube.

Grēcinieku iela 11 ir kopīpašums, kas pieder 47 dzīvokļu īpašniekiem. Lai gan mājai jau bija izveidota biedrība, galvenās sarunas, darbu organizēšanu un savstarpējās vienošanās uzņēmās trīs no 47 dzīvokļu īpašnieki.

"Es esmu vadījusi sapulces gan bārā, gan baznīcā. Tas atslēgas stāsts ir par to, ka ir jārunā ar viņiem, tas ir dialogs, tā ir komunikācija, tā ir pacietība, un saņemot kaut kādas ierēdņu, teiksim, sūtītas vēstules, viņas vispirms ir jāsaprot, jāizšķetina un jāizstāsta cilvēkiem saprotamā veidā – tā ir atslēga, komunikācija," saka Geistarde-Šube.

Ar ēkas apsaimniekotāju, šajā gadījumā "Rīgas namu pārvaldnieks", tika izvērtēta situācija, kāds ir mājas uzkrājums, cik nepieciešami papildus līdzekļi, kādi ir būvnieku piedāvājumi.

"Rīgas namu pārvaldnieka" valdes loceklis Mārtiņš Paurs skaidro: "Tas ir ļoti individuāli atkarīgs no mājas. Šis konkrētais, vēsturiski lielākais projekts, kopējā būvniecība tāme bija gandrīz 600 tūkstoši eiro. No Rīgas domes līdzfinansējums divās kārtās sasniedz 45 tūkstošus eiro – var nešķist daudz, bet tas ļoti labi ilustrē, ka šādām atbalsta programmām ir tāds katalizatora efekts. Mēs iedodam 45 tūkstošus eiro, bet pretī iegūstam 600 tūkstošu eiro investīcijas, kas ir investīcijas gan ekonomikā, gan Vecrīgas izskatā. Es teiktu, ka šāds rezultāts ir ļoti labs un šādi būtu jāturpina."

"Rīgas namu pārvaldnieka" pieredzē šī ir lielāka daudzdzīvokļu mājas fasādes atjaunošana. Pērn ar pašvaldības atbalstu izdevies atjaunot 14 fasādes, bet šogad līdzfinansējums piešķirts deviņu vēsturisko māju fasādēm. Kopējas būvniecības izmaksas šogad ir 1,5 miljoni eiro, no kuriem pašvaldība līdzfinansē 200 tūkstoši eiro.

"Protams, tas projektu skaits varētu būt lielāks, bet tas atkarīgs no pieejamā līdzfinansējuma, jo gribētāju ir daudz. Tie nami, kuri vēl būtu jāsakārto ir vairāk, nekā tie, kuri ir sakārtoti, tā kā tas skaits ir mērāms simtos, ja ne tūkstošās ēku, protams," saka Paurs.

"Rīgas namu pārvaldnieks" norāda, ka viens no galvenajiem šķēršļiem plašākai ēku renovācijai ir iedzīvotāju nespēja savstarpēji vienoties par fasādes atjaunošanu. Tāpat uzsverot, ka būtiski ir ne tikai nodrošināt lielāku finansējuma pieejamību, bet arī mazināt administratīvo slogu un birokrātiskos šķēršļus.