Norauti pirksti un aizrīšanās ar ēdienu – mediķi aicina garajās brīvdienās būt uzmanīgiem
Daudz brīvu dienu un arvien saulaināks laiks – paredzams, ka daudzi šīs Lieldienu brīvdienas izmantos, lai veiktu dažādus piemājas, dārza un saimniecības darbus. Un šeit kā katru gadu vietā kārtējie mediķu brīdinājumi, ka jābūt ļoti uzmanīgiem. Jo gadu no gada laiks – kad cilvēki ķeras klāt dažādiem motorizētiem instrumentiem, ir darba pilns ārstiem, cenšoties palīdzēt traumētiem un sakropļotiem cilvēkiem.
Silts laiks un daudz brīvas dienas – šāda kombinācija allaž dara bažīgus mediķus, jo tas ļauj prognozēt pacientu pieplūdumu uzņemšanā. Katru gadu pavasarī daudz traumu tiek gūtas, veicot dārza un saimniecības darbus, nepareizi apejoties ar tehniku un, lieki piebilst, to visu darot reibumā.
Dārza tehnika – zāles pļāvēji, trimmeri, krūmzāģi un flekši – paredzēti smalcināšanai, kas nozīmē, to asmeņiem saskaroties ar cilvēka ķermeni – visbiežāk kājām un rokām, rodas smagas traumas. Nereti cilvēki ar tiem sev nošķeļ atsevišķas ķermeņa daļas pilnībā. Austrumu slimnīcas mediķi aicina cilvēkus rūpīgi izvērtēt savas prasmes, pirms ķerties klāt cirvjiem, zāģiem un motorizētai dārza tehnikai.
"Mums diemžēl ir nocirsti pirksti, nogrieztas ekstremitātes, ar zāles pļāvēju gūtās kāju traumas, kur mikroķirurgi pēc tam veic garas, sarežģītas operācijas. Tas nav retums. Visbiežāk ir tā, ka cilvēks domā, ka viņš var, teiksim, nozāģēt to koku, bet viņš nekad to nav darījis, un tas zāģis vienkārši paslīd, un viss, tas ir viens mirklis pirms un pēc. Un tad ir ilgstoša ārstēšana, un var būt arī invaliditāte."
To, ka zāģēšana ir riskantākā pavasara nodarbe, savos datos redz arī lielās apdrošināšanas kompānijas. Visbiežāk jeb 3 % gadījumu pavasarim raksturīgo āra darbu laikā negadījumi notiek tieši zāģējot – gatavojot malku, apzāģējot kokiem zarus, kā arī formējot krūmus.
"Visbiežākās šajā periodā ir zāģis – neapzinoties savas iespējas, nepaaicinot palīgā kādus radus, draugus vai kaimiņus, bet pašrocīgi rīkojoties, ir diezgan bieži gadījumi, kad iezāģē rokā, vai zāģis atlec no zara, un gūst so traumu plecā vai rokā, kājā."
Tā kā elektroniskā dārza tehnika veikalos kļūst arvien pieejamāka un kompaktāka, apdrošinātāji pēdējos gados pēc Lieldienu brīvdienām saņem ievērojami vairāk atlīdzību pieteikumu.
"Šo traumu faktors un biežums palielinās. Un principā pēdējo gadu laikā mums par 40% pieaugušas tieši šīs traumas, kas rodas, veicot darbus pagalmā, sētā vai piemājas dārziņā."
Diemžēl visnopietnākās traumas rodas brīžos, kad dārza tehnika tiek lietota alkohola reibumā. Mediķi arīdzan gatavojas tam, ka garās brīvdienas aktivizēs dzērājšoferu skaitu.
"Svētku sajūta, un pirmās siltās, saulainās dienasm un cilvēkiem, protams, gribas iedzert. Un diemžēl katru gadu mēs saskaramies ar situāciju, līdzīgi kā Jāņos, kad iereibuši mūsu līdzcilvēki vada transportlīdzekļus un nokļūst arī nelaimēs."
Ne mazāki riski saistīti ar ēdienu. Pēc garās ziemas cilvēki noilgojušies atklāt grilla sezonu, un diemžēl katru gadu notiek aizrīšanās gadījumi, arī letāli, kad cilvēki, īpaši gados vecāki vai mazi bērni, aizrijas ar gaļas kumosu. Dakteris aicina arī nepārspīlēt Lieldienās ar olu ēšanu.
"Olas nav jāēd daudz un uzreiz, jo ne visi vēderi var olas pieņemt bez sekām. Olu izraisīti gremošanas traucējumi ar stiprām vēdersāpēm, protams, regulāri pie mums ir, tas ir tradicionāli. Olas ir diezgan smags ēdiens, un nonākot vēdērā sākas pastiprināta gremošanas procesi, un, ja ikdienā cilvēks neēd 10 olas vienā piegājienā, tad tas var slikti beigties!"
Par laimi pērn Lieldienās smagas traumas neradīja šūpoles, taču iepriekš kritieni no tām bieži beigušies ar nopietnām muguras un galvas traumām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
