Atļauj ārvalstniekiem iebraukt Latvijā saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, konkrētos nosacījumos neievērojot pašizolāciju

To paredz valdības trešdien, 2.septembrī, pieņemtie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Personas no ārvalstīm varēs iebraukt Latvijā un saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, neievērojot pašizolāciju, taču tām obligāti būs jāievēro vairāki nosacījumi, lai nepasliktinātu epidemioloģisko situāciju valstī. Tostarp konkrētās personas ārstēšanas saņemšana jāsaskaņo ar Veselības inspekciju. Tāpat ārvalstniekam, kurš dodas uz Latviju medicīnas pakalpojumu saņemšanas nolūkā, jābūt negatīvam Covid-19 testam, kas ir veikts ne vēlāk kā trīs dienas pirms ierašanās.

Personai no ārvalstīm būs jāievēro pašizolācija ārpus iestādes, kur viņu ārstē, un 24 stundu laikā kopš iebraukšanas Latvijā jāveic Covid-19 tests, to atkārtojot piektajā līdz septītajā dienā, ja Latvijā uzturas ilgāk par piecām dienām. Ja apstiprināsies Covid-19 infekcija, ārvalstniekam, kurš saņem medicīnas pakalpojumus Latvijā, būs jāsedz visi ar ārstniecību saistītie izdevumi.

Šī kārtība gan neattieksies uz ārzemniekiem, kuri Latvijā vēlētos saņemt ārstniecības iestāžu sniegtos pakalpojumus, kas nav tiešā veidā saistīti ar ārstēšanu.

Tāpat noteikumos precizēta norma, kas saistīta ar ārvalstu pilsoņu došanos atpakaļ uz savu mītnes zemi ātrāk par 14 dienām, kuru laikā ir jāievēro pašizolācija. Proti, paredzēti nosacījumi ārvalstniekiem, lai dotos uz savu mītnes zemi pašizolācijas laikā. Piemēram, šiem cilvēkiem ir jāsazinās ar Valsts policiju, par šo faktu informējot, bet mājas karantīnas laikā attiecīgi jāsazinās ar Veselības inspekciju. Dodoties uz lidostu, lidostā un lidmašīnā personai ir obligāti jālieto mutes un deguna aizsegs – mājas karantīnas laikā jālieto medicīniskā sejas maska.

Veselības ministrija arī informē, ka Ministru kabineta noteikumu anotācijā iekļauti iespējamie rādītāji, ko varētu izmantot situācijas analīzei, Covid-19 sabiedrības veselības risku izvērtēšanai, lai pieņemtu lēmumus par kādu piesardzības pasākumu mazināšanu vai pastiprināšanu. Pēc šāda principa strādāts jau līdz šim, taču tagad konkrētāk iezīmēti potenciālie attīstības scenāriji, epidemioloģiskajai situācijai Latvijā pasliktinoties.

Minētie kritēriji ir jāvērtē niansēti, katrā konkrētā situācijā individuāli, ņemot vērā citus aspektus un atbilstoši epidemioloģiskajā izmeklēšanā noskaidrotajam, piemēram, inficēšanās apstākļiem, uzliesmojumu iespējamajiem iemesliem vai skartajām iedzīvotāju grupām utt. Jāvērtē arī sociāli ekonomiskā situācija, saslimstības izplatība ārvalstīs un citi aspekti. Piemēram, šobrīd pēc minētajiem kritērijiem Latvijā ir zems Covid-19 izplatības risks, kas nozīmē, ka saslimstības rādītāji ir zemi, nav vērojams saslimstības pieaugums, pārsvarā visi gadījumi ir izsekojami un liela daļa no tiem ir ievesti no citām valstīm, nav arī vairāku uzliesmojumu ar lielu slimnieku skaitu vai augstu Covid-19 izplatības risku.

Tajā pat laikā ir jāapzinās, ka kopumā Eiropas Savienībā (ES) Covid-19 izplatības riski pieaug, jo palielinās saslimstības rādītāji citās ES valstīs, un kā īpašs risks ir jāapzinās straujais Covid-19 saslimstības pieaugums Lietuvā. Tādēļ ir ļoti svarīga katra Latvijas iedzīvotāja dalība, ievērojot līdz šim noteiktos drošības pasākumus. Tāpat arī jāapzinās, ka ceļošana ārpus Latvijas ir saistīta ar lielu risku Covid-19 ievešanai Latvijā.

Ja Latvijā saslimšanas gadījumu skaits strauji palielinātos un slimība vietējā mērogā nekontrolētu izplatītos – cilvēki inficētos tepat Latvijā, kā arī tiktu konstatēti vairāki uzliesmojumi ar lielu saslimušo skaitu, tiktu noteikts augsts Covid-19 izplatības risks. Tas būtu par pamatu likt lietot, piemēram, maskas sabiedriskajā transportā, mazināt cilvēku skaitu, kas var pulcēties pasākumos, un izvērtēt citu papildu ierobežojumu nepieciešamību. Pēc līdzīga principa situācija tiktu vērtēta, ja risks būtu vidējs vai pat ļoti augsts.