Nozīmīgais folkloras jomas pasākums starptautiskais festivāls "Baltica" jau rīt pulcēs 3000 dalībnieku
Jau rīt sāksies nozīmīgais folkloras jomas pasākums – starptautiskais festivāls "Baltica". Festivālā folkloras cienītājiem būs iespēja apmeklēt pasākumus Rīgā, Siguldas novadā un Daugavpilī. Uz koncertiem, sadziedāšanās un sadancošanās pasākumiem, meistarklasēm un darbnīcām dosies vairāk nekā 3000 dalībnieku. Šī viņiem ir ļoti gaidīta satikšanās reize.
Pēc trīs gadiem Latvijā atgriezies starptautiskais folkloras festivāls "Baltica", pulcējot gan pašmāju, gan ārvalstu folkloras kopas, vairāk nekā 3000 dalībnieku. Šā gada tēma festivālam ir valoda.
"Valoda visdažādākā, gan putnu valoda, gan meža valodas, pļavu, gan attiecības valoda starp puišiem un meitām, kaimiņu būšanas un nebūšanas, pārpratumi, nesaprašanu, un kas man pašai šķita ļoti svarīgi, ka tieši caur folkloras kustību, folkloras kopām, etnogrāfiskiem ansambļiem, ir iespēja atklāt arī latviešu valodas dažādības un bagātības stāstus."
Četrās festivāla dienās, no 26. līdz 29. jūnijam, notiks 35 dažādi pasākumi Rīgā, Siguldas novadā un Daugavpilī, pulcējot gandrīz 250 folkloras kopas, etnogrāfiskos ansambļus, kapelas, amatniekus, nemateriālās kultūras glabātājus. Ierasti, visplašāk pārstāvētais reģions būs Latgale.
"Es pati šo saucu varbūt par tādu kā – līdz ar dziesmu, tie, kas dzīvo reģionos, ir arī tādi kā Latvijas sargi, jo, kamēr tur skanēs dziesma, kamēr būs dalībnieki, kas piedalās folkloras kopās, etnogrāfiskajos ansambļos, kas nodod šo tradīciju no paaudzes paaudzē vai tiešā veidā, vai pastarpināti pārmantojot, tikmēr mēs varam skatīties uz Latviju, kādu varbūt mēs šobrīd esam pieraduši."
Lai arī folkloru kopu skaits reģionos mazinās, tomēr kopējais dalībnieku skaits šogad ir viens no lielākajiem. Ja "Baltica" festivāls pirms teju 40 gadiem aizsākās kā dziesmotā pretošanās kustība, tad tagad tā pāraugusi par vienotības sajūtu un satikšanās svētkiem.
"Festivāla būtība, festivāla mērķis ir izcelt un saglabāt nemateriālo kultūras mantojumu, tāds, kā tas ir mūsu novados, atšķirīgs, dažāds, īpašs, katrā vietā savs, kopumā uzsvars uz to, ka tradicionālā kultūra ir mūsu sabiedrības pamats."
Ja trūkst šī tradicionālās kultūras pamata, kas glabājas sabiedrības vēsturiskajā atmiņā, arī pašai sabiedrībai zūd pamats. Tāpēc vienmēr ir nepieciešami cilvēki, kuri šo pamatu uztur, kopj un attīsta, norāda folkloras eksperte.
"Mums ir tādas nemainīgās vērtības kā etnogrāfiskie ansambļi, kuriem pamazām parādās jaunā paaudze, kas nomainās, un jaunā paaudze pārņem tradīcijas, ļoti daudz kopš pirmsākumiem ir pieaudzis muzikantu skaits, ļoti daudz muzicējošu folkloras kopu, ļoti daudz arī proporcionāli muzicējošu jauniešu, kuri ir jau ļoti izglītoti tradicionālajā kultūrā un daudz zinošāki nekā, teiksim, mana paaudze viņu vecumā bija."
Visi festivālā pasākumi, koncerti ir bez maksas, izņemot koncertiem Nacionālajā vēstures muzejā un Turaidas muzejrezervātā, kur jāiegādājas ieejas biļetes.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
