NVD: e‑veselības sistēmas darbība būtiski uzlabota. Izrakstītas vairāk nekā miljons e‑receptes

Farmaceitu novērojumi – šobrīd arvien vairāk ārstu izmanto iespēju rakstīt e-receptes. Un ne tikai kompensējamām zālēm, kas ir kā obligāts nosacījums no 1. janvāra. To, ka ar roku rakstītās receptes kļūst arvien mazāk – apstiprina arī ārstniecības iestādēs.

"Mūsu ārsti uz šodienu izraksta 54% kompensējamos medikamentus un 46% – nekompensējamos, tas nozīmē, ka mūsu ārsti programmu nelieto tikai formāli," norāda "Veselības centru apvienības" valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa.

Ārstiem gan joprojām e-veselības sistēma sagādā problēmas. Kaut arī nevarot noliegt – dienu no dienas arvien mazāk. "Es nosūtu e-recepti un man paziņo, ka nav aizgājis, e-veselības portāls nestrādā. Uzrakstu pacientam parasto recepti. Tajā mirklī, kad portāls atsācis strādāt, redzu, ka recepte ir tomēr aizgājusi, tad sanāk, ka dubultā esmu izrakstījusi, tad sanāk anulēt," atklāj ģimenes ārste Līga Zaremba.

Arī aptiekā uzskaita biežākos starpgadījumus. "Ne vienmēr ir iespējams e-receptes vidē zāļu devas saprast, vai iepakojuma lielumu. Šāda veida problēmas, kā arī tas, ka liels laiks farmaceitam jāpavada, skaidrojot, kā pacients var saņemt zāles," piebilst "Benu aptieka" vadītāja, farmaceite Ilze Priedniece.

Pacienti nav pieraduši pie jaunās kārības, ka uz aptieku tagad jānāk ar personu apliecinošu dokumentu. Ja līdzi nav pase vai ID karte – zālēm jānāk pakaļ otrreiz. Tāpat, ja e-veselības sistēma nedarbojas, kas neļauj e-recepti apkalpot. Aptiekā norāda, ka arī šonedēļ vairākas dienas bijuši pārtraukumi e-veselības sistēmā. Un šie traucējumi bijuši līdz pat pusotrai stundai. Un tas, kā saka aptiekā, ir ļoti ilgi.

Un šie joprojām esošie sistēmas pārtraukumi bremzē darbu darbu ikvienam – kā aptiekā, tā poliklīnikā. "Ir viens bet, ko gribam lūgt NVD un e-veselības sistēmas izstrādātājiem, tas ir būtiski – paziņot mums un visiem lietotājiem, ja ir tehniskās problēmas. Līdzīgi kā rīkojas "Latvenergo" – man kā klientam atnāk SMS, ka ir plānotie darbi, vai ir notikusi avārija, un cik ilgi nebūs elektrība," turpina Lapiņa.

Nacionālajā veselības dienestā piekrīt, lai gan kopš janvāra e-veselības sistēmas darbība ir būtiski uzlabota un arī lietotāji pakāpeniski uzlabo iemaņas darbā ar sistēmu, bez papildus mājasdarbiem neiztikt. "Kopumā, ja skatāmies uz sistēmas darbību, tad rādītāji – diez vai kāds cerēja, ka būs miljons recepšu izrakstīts un tik daudz atprečots, tātad, aktivitāte pieaug, ir liela, lietotāju skaits katru dienu pieaug. Ja teicām, ka sākumā 6-7 tūkstoši darbojas, tad šobrīd vienlaicīgi portālā darbojas 45 tūkstoši – aktivitāte ir strauja un mēs pielāgojamies visu laiku," uzsver NVD direktores vietniece informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Linda Freimane.

Arī Saeimas sociālo un darba lietu komisija tur roku uz pulsa saistībā ar e-veselības ieviešanu. Un mēneša beigās visas iesaistītās puses sauks pie viena sarunu galda, lai gan satraucoša informācija, kas šobrīd liek reaģēt, neesot.  "Mums ir zināmi datumi un visi gadījumi, kad kāds mēģinājis sistēmu atkal traucēt, bet, zinot, ka aizsardzība ir pietiekami uzlabota un vajadzēs vairāk, gribu teikt, lai kā nebūtu, atkāpšanās no e-veselības nekādā gadījumā nebūs," sola Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS).