Tiesas priekšā stājušies Latvijas Okupācijas muzeja dedzināšanas lietā apsūdzētie. Skaļā krimināllieta, kura radījusi lielu interesi sabiedrībā, nenotiek atklāti, bet gan aiz slēgtām durvīm, un slepenības iemeslus tiesa pat nedrīkstot izpaust. Muzeja direktore pauž satraukumu, cik viegli nozieguma organizatoriem izdevies atrast izpildītāju, kas iemeta ēkā degmaisījumu, vienlaikus mēģinājumi iebiedēt darbiniekus nav izdevušies.
Tiesa notiek aiz slēgtām durvīm un filmēt procesu ir aizliegts.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Vēl pirms pašas pirmās tiesas sēdes tika paziņots, ka tā notiks slēgtā veidā, proti, neļaujot piedalīties ne klausītājiem, ne masu medijiem. Parasti šāda prakse ir gadījumos, ka starp cietušajiem un lieciniekiem, ir, piemēram, nepilngadīgie, veikti kāda seksuāla rakstura noziegumi. Taču šoreiz lieta ir par ļoti skaļu un sabiedrību satraucošu noziegumu, kas radīja lielu ažiotāžu.
Lēmumu par to, ka tiesa notiek slēgtā veidā, pieņēmis tiesnesis. TV3 Ziņas jautāja Rīgas pilsētas tiesai, kas ir šis tiesnesis un kāds ir iemesls slēgtai sēdē. TV3 Ziņas saņēma rakstisku atbildi, kas gan skaidrību neviesa.
Nadežda Rozenbaha
Rīgas pilsētas tiesas pārstāve
Atbildot uz Jūsu jautājumiem, informēju, ka lietu skata Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis Dans Dibaņins. Savukārt iemesls tam, ka lieta tiek skatīta slēgtā tiesas sēdē, nav izpaužams.
Dibaņins tiesneša gaitas uzsācis vien 2023. gadā. Šodienas tiesas sēdē nekas būtisks netika izspriests, jo nebija ieradies aizstāvis kādam no apsūdzētajiem. Sākotnēji par dedzināšanu aizturēja divus vīriešus un sievieti, tagad secināts, ka sieviete tomēr nav bijusi iesaistīta noziegumā. Savukārt nozieguma plānotājs atradās cietumā jau pirms tam.
Saskaņā ar apsūdzību organizators no Daugavgrīvas cietuma telefonsarunas laikā pierunāja paziņu par 4500 ASV dolāriem sameklēt personu, kura izsistu muzeja logu un iemestu tajā pudeli ar degmaisījumu. Izpildītājam, kurš iepriekš sodīts par narkotiku lietošanu, par dedzināšanu samaksāja 2000 eiro. Naktī uz 28. februāri viņš ar paštaisītu āmuru izsita Okupācijas muzeja ēkas pirmajā stāva loga stiklu un iesvieda pudeli ar degmaisījumu.
Rīgas Austrumu prokuratūras prokurors Antons Vitkalovs norāda: "Jā, tiešais izdarītājs un arī starpnieks savu vainu pilnībā atzīst un izdarīto nožēlo. [TV3 Ziņas: "Vēl bija minēts, ka organizators, kurš no cietuma to darīja, atteicās liecināt?"] Nu, izvirzot apsūdzību šī persona šobrīd atteicās paust savu attieksmi."
Okupācijas muzeja direktore pieļauj iespēju, ka viens no uzbrukuma mērķiem ir iebiedēt darbiniekus, taču tas nav izdevies. Vienlaikus ir baisi apzināties, cik viegli ir atrast indivīdus, kas gatavi veikt šādus noziegumus.
Solvita Vība
Latvijas Okupācijas muzeja direktore
Protams, ja skatāmies, kā šis noziegums tika organizēts, redzam, cik vienkārši ir izdarīt šādus uzbrukumus! Nav šaubu par to, ka daļa sabiedrības Latvijā un arī ārpus Latvijas, kas seko līdzi muzeja aktivitātēm, ir pretstatā mūsu stāstam, idejām. Mēs to ļoti labi apzināmies! Okupācijas muzejs nekādā mērā nesamazinās sava darba intensitāti, palīdzību Ukrainai un arī notikumus, kas ir saistīti, lai rādītu notikumus. Mūsu darbs turpinās. Rēķināmies, ka esam kara situācijā – burtiskā nozīmē.
Par muzeja dedzināšanu apsūdzētajiem draud brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem.
