Ostu reforma atbilst satversmei, tomēr pašreizējā versijā to vairs nevirzīs
Satversmes tiesa lēmusi, ka ostu reforma ir valsts pamatdokumentam atbilstoša. Šo ieceri apstrīdēja tobrīd opozīcijā esošie zaļzemnieki, kuri tagad tiesas lēmumu esot gatavi pildīt. Tikmēr jaunais satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) saka, ka pašreizējā versijā reformu vairs nevirzīs. TV3 Ziņas skaidro, kāpēc tā.
Diskusijas par ostu reformu pašreizējā redakcijā sākās pirms četriem gadiem un ideja paredzēja Rīgas un Ventspils ostas pārveidot par valsts kapitālsabiedrībām, pašvaldības kā akcionārus atstājot mazākumā.
Pēc tobrīd opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iniciatīvas 22 Saeimas deputāti vērsās Satversmes tiesā, jo uzskatīja, ka pašvaldībām jābūt tiesībām brīvi lemt par to, kas notiek viņu teritorijā esošajā ostā.
"Satversmes tiesa tam nepiekrita, uzsverot, ka Latvijas lielās ostas ir stratēģiski nozīmīgas Latvijas tautsaimniecībai un tām ir jākalpo visas Latvijas sabiedrības kopējam labumam."
Tas nozīmē, ka valstij ir tiesības ostās veidot kapitālsabiedrības, ja tā to uzskata par pareizāko risinājumu. Vai konkrētais plāns bijis ekonomiski pamatots un lietderīgs, tiesa nevērtēja, jo tas ir politiķu izšķiršanās jautājums.
Reformas apstrīdētāji arī uzskatīja, ka pilnībā pārņemot ostas, pašvaldībām tiktu atņemta iespēja rīkoties ar tai piederošiem īpašumiem. Ventspils gadījumā tie būtu pat 40% ostas teritorijas. Arī te tiesa secinājusi, ka lielo ostu pārvaldība ir valsts funkcija, kura tajās ietilpstošos īpašumus primāri jāizmanto ostas attīstībai.
"Tur var atrasties tāds īpašums, kas pieder pašvaldībai, taču tā kā šis īpašums ir nodots valdījumā ostas pārvaldei, ar šo īpašumu ir ierobežotas iespējas rīkoties"
Tagad koalīcijā nonākušie zaļzemnieki tiesas spriedumu respektē un par spīti sākotnējiem iebildumiem ir gatavi ar reformu virzīties uz priekšu. Sarunas par pašvaldību ietekmi gan turpināšoties.
"Mūsuprāt, te ir jāatrod balanss. Pašvaldību nevar nolikt tādā izteiktā mazākuma akcionāru pozīcijā, tas attiecas gan uz Rīgu, gan Ventspili."
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) atzina, ka redz potenciālu un neredz nekādus šķēršļus, lai šī valdība vienotos par efektīvu ostu ekosistēmas attīstības modeli.
Komentējot tiesas spriedumu pašreizējais satiksmes ministrs gan paziņoja, ka ostu reformu līdzšinējā redakcijā viņš tomēr nolēmis apturēt. tā vietā tiks piedāvāta visaptveroša visas satiksmes nozares pārveide.
"Osta nav izolēta sala. Osta ir daļa no loģistikas ķēdes, kur ietilpst dzelzceļš, auto pievedinfrastrastruktūra, digitālā infrastruktūra [..] Viss tas ir jāskata kontekstā."
Vai tas nozīmēs ostu pārņemšanu valsts pārziņā, Briškens vēl neprecizēja, taču uzmanība tikšot pievērsta tam, lai ostas proaktīvi strādā uz kravu palielinājumu, kā arī lai tās savstarpēji viena otru papildina, nevis konkurē.
Savu piedāvājumu valdībā Briškens sola iesniegt līdz gada beigām. Arī premjerministre ostu reformas nākotni būšot gatava komentēt pēc kolēģu iesniegtā redzējuma.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
