Par iespējamām nelikumībām digitālās TV ieviešanā apsūdzēts arī bijušais SM valsts sekretārs un bijušais LVRTC vadītājs

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Monvīds Zelčs, neminot apsūdzēto vārdus, aģentūrai LETA apstiprināja, ka kriminālprocesā patlaban kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas.

Zināms, ka šajā lietā apsūdzēts bijušais premjers Andris Šķēle, bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, bijušais SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, kā arī Freivalds un Dripe, kurš savulaik arī bija tā laika ministra Šlesera ārštata padomnieks.

Lasi vēl: "Tet" vadītājam uzrādītas apsūdzības par iespējamu līdzdalību krāpšanā digitālās televīzijas ieviešanā

TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka apsūdzēti ir arī "Lattelecom" tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma "Hannu Digital" vadītājs Gintars Kavacis.

Zelčs skaidroja, ka katram apsūdzētajam ir sava loma inkriminējamā nodarījumā. Iespējams, noziedzīgi iegūto summu prokurors neminēja, taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka tie ir aptuveni trīs miljoni eiro.

Prokurors apliecināja, ka vienam no apsūdzētajiem apsūdzība celta arī par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūrai LETA zināms, ka šī persona ir Šķēle un šajā gadījumā inkriminēta aptuveni miljona eiro iespējama legalizēšana.

Prokurors apstiprināja, ka izmeklēšanas tiesnesis ir akceptējis aresta uzlikšanu apsūdzēto mantai. Aģentūrai LETA zināms, ka arests uzlikts arī Šlesera un Šķēles atsevišķiem nekustamajiem īpašumiem un uzņēmumu kapitāldaļām.

Apsūdzētajām personām inkriminējamie nodarījumi notikuši 2008. un 2009.gadā, kad SM tika organizēts konkurss par ciparu televīzijas ieviešanu un pēc tam tika slēgti attiecīgi līgumi, iesaistot projektā uzņēmumu "Hannu Digital". Ņemot vērā minēto, Zelčs norādīja, ka saskaņā ar likumu noilgums šajā lietā nevar iestāties.

Vaicāts, kāpēc tik vēlu pieņemti lēmumi par apsūdzību celšanu, Zelčs atbildēja, ka lieta ir komplicēta un tajā iesaistās daudzas personas. Tāpat Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) šajā lietā bija nomainījušies vairāki izmeklētāji.

Lai arī kriminālprocesā uzņēmums "Tet" patlaban nav pieteicies par cietušo, prokurors vērsa uzmanību, ka šī iemesla dēļ lietas virzība nebūs apdraudēta. "Pēc likuma mums lietas virzīšanā obligāti nevajag cietušo. Tāpēc nebūs problēmu," uzsvēra Zelčs.

Viņš arī apliecināja, ka patlaban kriminālprocess ir finiša taisnē un tālākie lēmumi par lietas pabeigšanu pirmstiesas izmeklēšanas stadijā tiks pieņemti tuvākajā laikā. Prokurors uzsvēra, ka apsūdzētie vēl nav snieguši liecības par apsūdzībām.

Ņemot vērā, ka lietā turpinās izmeklēšana, prokurors plašākus komentārus par apsūdzībām patlaban nesniegs.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Jau ziņots, ka bijušais premjers Šķēle paziņojumā medijiem norādījis, ka apsūdzību uzskata par nepamatotu, turklāt 2008.gada notikumus par publiska konkursa norisi un digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā valsts apsūdzība, viņaprāt, interpretē subjektīvi.

Savukārt Šlesers paziņojis, ka saskaņā ar viņa noskaidroto 2008.gadā Latvijas Ministru kabineta vienbalsīgi apstiprinātais konkursa nolikums par ciparu televīzijas ieviešanu un pēc tam Ministru kabineta apstiprinātais konkursa rezultāts par "Lattelecom" kā labākā pretendenta atzīšanu esot bijis noziedzīgs. "Un, ka par to, man kā tā laika satiksmes ministram būs jāstājas tiesas priekšā! Tas tiešām man ir radījis lielu izbrīnu," paziņojumā rakstīja Šlesers.

Šlesers arī norādījis, ka SM strādājošie darbinieki vienmēr rūpīgi un atbildīgi darīja savu darbu, atbilstoši Ministru kabineta iepriekš pieņemtiem lēmumiem. Tāpat viņš atgādinājis, ka konkursā "Lattelecom" par uzvarētāju ar lēmumu apstiprināja Ministru kabinets un "Lattelecom" nekad nav bijis SM pārraudzībā, bet to uzrauga Ekonomikas ministrija.

TV3 raidījums "Nekā personīga" pērn oktobrī vēstīja, ka pāreja uz digitālo televīziju tika izplānota pirms 20 gadiem, kad premjers bija Šķēle. Izmeklētāji uzskata, ka tas bija iecerēts kā negodīgas peļņas projekts. Par projekta atslēgas uzņēmumu kļuva Londonā reģistrētais "Kempmayer Media Limited", kas izrādījās pastkastītes firma ar ārzonās paslēptiem īpašniekiem. Kā atzīmē raidījums, afēru atklāja 2003.gadā un uz apsūdzēto sola sēdās 20 personas.