"Par kādu drošību var būt runa!" novados kritizē VUGD posteņu darba apturēšanu

Darbība tiks apturēta 18 posteņos. Tas u nenotiks vienlaicīgi, bet katra posteņa darbības apturēšanas biežums un ilgums būs atkarīgs no situācijas ar personāla nodrošinājumu. Šie posteņi Kurzemē ir Rojas, Sabiles, Piltenes un Alsungas, Pierīgā – Bulduru un Baldones, Zemgalē – Jaunjelgavas, Neretas, Elejas, Aknīstes, Viesītes un Auces, Vidzemē – Cesvaines, Varakļānu, Mazsalacas un Strenču, Latgalē – Zilupes un Tilžas postenis.

Nav izslēgts, ka šāda situācija turpināsies arī nākamajā gadā, bet tas būšot atkarīgs no pieejamā finansējuma.

Posteņu darbinieki atlaisti netiks, bet pārcelti uz citām VUGD struktūrvienībām, un VUGD centīsies nodrošināt savus pakalpojumus no citām struktūrvienībām. Tāpat dienests maksimāli centīsies nodrošināt darbinieku nogādāšanu līdz jaunajām dienesta vietām.

"Tas ir minūšu jautājums"

VUGD sola turpināt reaģēt uz izsaukumiem tādā pašā apmērā kā līdz šim, un uz notikumu dosies tuvākās pieejamās struktūrvienības. Iedzīvotājiem arī turpmāk tiks nodrošināta palīdzība veselību un dzīvību apdraudošās situācijās. Tomēr rūgtumu par šādu lēmumu pauž "tv3.lv" aptaujātajās pilsētu un pagastu pārvaldēs.

"Ugunsgrēkā jau parasti viens no svarīgākajiem ir ātra reakcija. Tas ir minūšu jautājums. Protams, Varakļāniem tas ir pluss, ja ugunsdzēsēji ir te uz vietas. Ja te kaut kas notiek, viņi ir klāt visātrāk," teic Varakļānu pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Mozga.

"Ja ugunsdzēsēji uz Varakļāniem brauks no Viļāniem vai Madonas, tas prasīs laiku. Lai nu kā, mēs ar lidmašīnām vēl pagaidām nelidojam. Bet laiks ugunsgrēkā ir viens no svarīgākajiem faktoriem."

Runājot par ugunsdzēsēju trūkumu, Mozga uzsver, ka jācīnās ir nevis ar sekām, bet ar cēloņiem – kāpēc tas tā ir. "Varbūt var necelt Saeimā tik lielas algas – par 60 un 70 procentiem," atzīmē pārvaldes vadītājs, komentējot zemo atalgojumu VUGD.

Tāpat kā Varakļānos, arī Sabiles pilsētas pārvaldē akcentē, ka VUGD posteņi reaģē ne tikai uz ugunsgrēkiem, bet arī izbrauc uz avārijām un citām nelaimēm, tāpēc iedzīvotāji krietni drošāk jūtās, ja glābēji atrodas tuvumā un var ierasties ātrāk.

"Atžūžina ar 60 km/h"

"Absolūti negatīvi raugos uz šo VUGD lēmumu," vērtē Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvaldes vadītājs Zigmunds Brunavs. Viņaprāt, Sabiles postenim ir diezgan liela noslodze, jo tas apkalpo arī Abavas pagastu. Ja nedarbojas postenis Sabilē, nākamais tuvākais atrodas Kandavā.

"Kandavai varbūt tagad ir kaut kāda jaunāka mašīna iedota, bet savādāk viņi ar to.. ziemā te kaut kad dega māja Sabilē, kamēr viņi ar savu veco padomju laiku "ziliņu" atžūžina uz kādiem 60 [km/h], varbūt ātrāk, tātad – laiks paiet. Nu, par kādu drošību [var būt runa]," spriež Brunavs.

Viņš arī nesaskata loģiku VUGD pieņemtajā lēmumā: "Pilnīgi un galīgi nekāda loģika nav visā šajā pasākumā. Var stādīties priekšā, kā tas notiek: sēžot kāds kabinetā tagad velk kaut kādu statistiku pēc kaut kādiem datiem jeb noliek priekšā karti un ar cirkuli kaut ko zīmē – redz, te ir jābūt. Bet dzīvē tā tas nenotiek."

Glābēji nevar dzīvot postenī

"Šā brīža situācija attiecībā uz darbinieku trūkumu ir kritiska, jo darbinieki nevar dzīvot postenī. Virsstundas nav norma, tādas varētu būt pieļaujamas tikai ārkārtas situācijās. Iekšlietu ministrija pēdējo gadu laikā vairākas reizes ir ziņojusi valdībai par situāciju iekšlietu dienestos. Personāla trūkums ir ne tikai VUGD, bet arī citos dienestos, tāpēc iekšējai drošībai ilgtermiņā nepieciešams novirzīt atbilstošu finansējumu, tāpat kā aizsardzībai, vismaz 2,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta," pieņemto VUGD lēmumu komentē iekšlietu ministrs Kristaps Eklons.

"Tā mēs spēsim plānveidīgi attīstīt dienestus, pasargāt savus iedzīvotājus un nodrošināt efektīvus drošības pasākumus, piesaistīt jaunus darbiniekus nozarei un noturēt esošos, kā arī nodrošināt atbilstošu infrastruktūru un tehniku," uzsver ministrs.

VUGD priekšnieks O.Āboliņš atzīst, ka dienests jau ilgstoši meklē risinājumu, lai noturētu iedzīvotājiem sniegtā pakalpojuma kvalitāti, neapdraudot pašu ugunsdzēsēju glābēju veselību un drošību.

"Atsevišķu posteņu darbības apturēšana ir viens no galējiem līdzekļiem, bet 12% vakantu amatu jeb gandrīz 400 nodarbināto iztrūkums oktobra sākumā apvienojumā ar 160 nodarbināto  ilgstošu prombūtni – darbnespējas, bērnu kopšanas atvaļinājumi u.c., mums neatstāj izvēli," skaidro Āboliņš.

Algas par mazu

VUGD nespējot konkurēt darba tirgū atalgojuma ziņā un gaidāmais cenu un izmaksu kāpums neļaujot ne tikai piesaistīt jaunus nodarbinātos, bet arī noturēt esošos profesionāļus.

"Mums šobrīd vairs nav pietiekams ugunsdzēsēju glābēju skaits, lai mēs varētu nodrošināt, ka katru diennakti visās daļās un posteņos autocisternā uz izsaukumu var doties trīs amatpersonas, kas saskaņā ar darba aizsardzības prasībām ir absolūtais minimums," atzīmē VUGD vadītājs.

Šogad personāla trūkuma problēmas esot risinātas vairākos veidos. Piemēram, autocisternā uz notikumu bieži devušies divi, nevis trīs ugunsdzēsēji glābēji, pārkāpjot darba aizsardzības prasības un palielinot traumu gūšanas risku.

Vāc parakstus posteņu saglabāšanai

Tikmēr portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par VUGD posteņu saglabāšanu. Balsojumu ierosinājusi Latvijas Ugunsdzēsēju arodbiedrība. Organizācijas pārstāvji "tv3.lv" atteica komentārus par dienestā esošajām problēmām un ar to saistīto iniciatīvu, norādot, ka visi jautājumi jāuzdod VUGD vadībai.

Arodbiedrība aicina Saeimu nekavējoties rast krīzes finansējumu ugunsdzēsēju posteņu saglabāšanai un uzdot valdības līmenī izstrādāt plānu noturīga finansējuma nodrošinājumam, lai garantētu ikviena valsts iedzīvotāja drošību, neatkarīgi no viņu atrašanās vietas.

Dažās dienās iniciatīvu parakstījuši 2735 iedzīvotāji. Kopumā nepieciešams savākt vismaz 10 000 balsu.