Par pedagogu kvalitātes piemaksām turpmāk lems skolas direktors

Šoreiz uzmanības centrā nevis mācību gada pagarināšana vai skolas gaitu uzsākšana no sešu gadu vecuma, bet gan par to, kā pedagogi saņem piemaksas par darba kvalitāti. Iecerēts, ka par šīm piemaksām, kuras audzē atalgojumu, turpmāk lems skolas direktors, taču arodbiedrība nav īsti mierā.

Pērn pēc pedagogu algu reformas iedzīvināšanas skolotājiem visskaļākie iebildumi bija par to, ka atalgojuma lielums atkarīgs no tā, cik daudz skolēnu māca viens skolotājs un ka nākotnē notiks atteikšanās no kvalitātes pakāpju piemaksām. Par piemaksu sistēmas saglābšanu mācībspēki un arodbiedrība vērsās Satversmes tiesā.

Nesagaidot Satversmes tiesas lēmumu, politiķi steidzamības kārtā labo Izglītības likumu. Mērķis – nevis likvidēt piemaksas, bet mainīt to piešķiršanas kārtību. Pirms balsojuma otrajā galīgajā lasījumā parlamenta atbildīgās komisijas deputāti vienojās, ka turpmāk par kvalitātes pakāpju piešķiršanu vairs nebūs atbildīga ne Izglītības ministrija, ne pašvaldība.

Ilze Viņķele

Saeimas Izglītības komisijas vadītāja

Šobrīd komisija ir vienojusies, un es ceru, ka ceturtdien Saeima arī atbalstīs to, ka no jaunā mācību gada pedagogiem būs skaidra kvalitātes pakāpju piešķiršanas kārtība. Trīs pakāpes piešķir izglītības iestāde pati, direktora pienākums ir izveidot komisiju. Direktora rīcībā būs šis fonds, ar kuru varēs šo piemaksu veikt.

Plānots, ka pedagogiem iepriekš piešķirtās kvalitātes pakāpes saglabāsies, bet jauno novērtējumu varēs pieprasīt, sākot no septembra.

Tikmēr arodbiedrībā kritizē topošo kvalitātes piemaksu sistēmu. Nevarot izslēgt, ka atsevišķi direktori sev piešķirtās pilnvaras izmantos savtīgiem nolūkiem.

Projekts paredz, ka par 1. kvalitātes pakāpi pedagogs saņems 45 eiro piemaksu, par otrās – 114, bet par trešo – 140 eiro lielu piemaksu. Saeimas deputāti otrajā un galīgajā lasījumā par labojumiem Izglītības likumā balsos ceturtdien, 27. jūlijā.