Pārdozējot šogad miruši jau vairāk nekā 40 cilvēki, apritē – jaunas bīstamas narkotikas
Pretēji kopējām pasaules tendencēm, Latvijā nav vērojams būtisks narkomānu skaita pieaugums, tomēr trauksmi rada pēdējā pusgada melnā statistika – no pārdozēšanas Latvijā miruši jau vairāk nekā 40 cilvēki. Tas ir krietni vairāk nekā citkārt visa gada laikā.
"Tā ir pieaugoša tendence," "tv3.lv" teic Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna.
"Pirms dažiem gadiem bija tikai varbūt 10 vai 20 nāves gadījumi visa gada laikā, tagad šajā vēl nepilna pusgada laikā ir bijuši vairāk nekā 40 letālas pārdozēšanas. Cipars, protams, ir satraucošs."
296 miljoni narkotiku lietotāji
Pasaulē cilvēku skaits, kuri lieto narkotikas, desmit gadu laikā ir palielinājies par 23% – no 240 miljoniem 2011. gadā līdz 296 miljoniem 2021. gadā, liecina pirmdien publicētais ANO Narkotiku un noziedzības apkarošanas biroja ziņojums.
Viens no iemesliem šādam kāpumam ir pasaules iedzīvotāju skaita kopējais pieaugums. Turpretī Latvijā, kur demogrāfijas tendences ir pretējas, nav vērojams izteikts narkomānijas izplatības pieaugums.
"Ja skatāmies pēc ārstniecības datiem, tie neliecina, ka pēdējos gados būtu ļoti pieaudzis pieprasījums pēc ārstēšanas. Jā, tas saglabājas diezgan augsts, bet nevarētu teikt, ka tā tendence pie mums būtu pieaugoša," atzīmē Stirna.
Bīstamu sintētisko vielu bums
Analizējot narkomānu skaita pieaugumu pasaulē, ANO eksperti ziņojumā īpaši izceļ sintētisko narkotiku izplatības bumu, kas to "lētās, vieglās un ātrās ražošanas" dēļ ir radikāli mainījušas daudzus nelegālos tirgus.
Kā piemērs ziņojumā minēts fentanils. Pirms diviem gadiem tieši šī viela bija saistīta ar lielāko daļu no aptuveni 90 000 ar opioīdu pārdozēšanu saistīto nāves gadījumu Ziemeļamerikā.
Pirms laika arī Latvijas narkotisko vielu lietotāju vidū fentanils bija plaši izplatīts. "Pagājušajā gadā mēs to vēl konstatējām, bet tagad fentanils un karfentanils ir faktiski pazudis no Latvijas nelegālā tirgus," stāsta RPNC Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja.
Tomēr vietā nākušas jaunas ļoti bīstamas sintētisko opioīdu nitazēnu grupas vielas, kas rada ļoti augstu pārdozēšanas risku.
"Acīmredzot tas ir lētāk un droši vien arī iedarbīgāk, bet tajā pašā laikā bīstamāk, tāpēc, ka pastāv ļoti liels pārdozēšanas risks. Lietotāji īsti nemaz nezina to saturu, nezina to iedarbību, un tas beidzas ar elpošanas apstāšanos un pārdozēšanu."
"Klausoties kolēģus no Baltijas valstīm, secināms, ka no Latvijas tālāk šie nitozēni tiek izplatīti arī uz Igauniju, kamēr Lietuvā un citās Eiropas valstīs šo vielu izplatība nav tik raksturīga – tur faktiski topā aizvien vēl ir fentanili," tendences iezīmē eksperte.
Bez sintētiskajiem opeoīdiem, Latvijā plaši izplatīti ir arī amfetamīni un metamfetamīni, kas arī ir sintētiskās narkotiskās vielas.
"Ļoti populāras ir dažādas vielu kombinācijas, ko mēs analīzēs konstatējam. Un reizēm ir pat grūti identificēt, kura tad ir tā galvenā viela, no kā cilvēkam ir intoksikācija."
Šo vielu pircējiem jāsaprot, ka viņi nezina, kas īsti ir pulverīšu sastāvā. "Bieži vien tiek piejauktas toksiskas vielas, lai pastiprinātu narkotiku darbību, lai iegūtu pēc iespējas lielāku peļņu," brīdina eksperte.
Kokaīns – lētāks un pieprasītāks
Raksturojot kopējo ainu Latvijā, Stirna atzīmē, ka paralēli sintētiskajām vielām popularitāti saglabā arī kokaīns un marihuāna.
Turklāt pašlaik ir vērojama plašāka kokaīna izplatība, kas tiek konstatēts arī dažādos izklaides pasākumos. "Acīmredzot, tas palicis lētāks. Un tagad pēdējos gados kokaīna lietotāju skaitam ir pieaugoša tendence," spriež eksperte.
Runājot par marihuānu, ja vēl pirms dažiem gadiem vairāk bija sastopami sintētiskie kanabinoīdi, tagad sintētiskie tikpat kā vairs netiek konstatēti, un lietotāji pamatā izvēlas dabīgo.
Kā uzsver speciāliste, dabīgie kanabinoīdi ir ar daudz spēcīgāku iedarbību un to lietošana bieži beidzas ar nonākšanu ārstniecības iestādē, pārdozējot vai organisma reakcijas dēļ.
Narkotiku iegādē – bez šķēršļiem
Narkotiku izplatībā sava ietekme ir arī Krievijas izvērstajam karam Ukrainā. ANO ziņojumā minēts, ka šis karš ir izjaucis ierastos kokaīna un heroīna kontrabandas ceļus. Vienlaikus, esot "pazīmes, kas liecina, ka konflikts var izraisīt sintētisko narkotiku ražošanas un kontrabandas pieaugumu."
Afganistānā pēc Taliban kustības nonākšanas pie varas vērojams heroīna izejvielas – opija – ražošanas apjomu kritums. Taču ekspertu ziņojumā teikts, ka Afganistāna vienlaikus ir nozīmīgs metamfetamīna, pasaulē dominējošās nelegālās sintētiskās narkotikas avots.
Bet Stirna akcentē, ka kopš Covid-19 pandēmijas laika saglabājas tendence narkotikas izplatīt, izmantojot interneta platformas un dažāda veida pasta sūtījumus.
"Tas ir diezgan uzkrītoši. Pacienti un narkotiku lietotāji sarunās apstiprina, ka viņiem nav absolūti nekādas problēmas interneta vidē pasūtīt un iegādāties narkotiskās vielas."
Ārstējas vien katrs piektais
Pēc ANO ekspertu aplēsēm 39,5 miljoni iedzīvotāju pasaulē cieš no traucējumiem, ko izraisījuši narkotisko vielu lietošana. Zīmīgi, ka pēdējos desmit gados šādu cilvēku skaits pieaudzis par 45%.
Vienlaikus pasaulē tikai 20 procenti cilvēku, kuriem nepieciešama šāda ārstēšana, to saņem.
Raksturojot situāciju Latvijā, Stirna atsaucas uz 2017. gada pētījuma datiem, sakot, ka pie mums vien 15 līdz 16% atkarīgo pacientu saņem ārstēšanu.
Speciāliste to skaidro ar vairākiem iemesliem. Viens no tiem – paši cilvēki objektīvi nenovērtē savu stāvokli, tāpēc nemeklē palīdzību.
"Ikdienā sastopamies ar ielaistiem gadījumiem: ir narkotiku lietotāji jau ar stāžu, kuriem ir izteiktas veselības problēmas. Daļa no viņiem pēc palīdzības jau vēršas nevis tāpēc, ka gribētu kaut ko dzīvē mainīt, bet tāpēc, ka viņiem ir problēmas ģimenē vai arī viņiem draud tiesas procesi vai izmeklēšanas."
Kā problēmu RPNC Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja min arī speciālistu pieejamību, īpaši reģionos. Turklāt trūkst gan ārstu, gan citu speciālistu, piemēram, psihologu. Bet īpaši jauniešiem bieži vien ir nepieciešama ne tikai narkoloģiskā, bet arī psiholoģiskā palīdzība.
"Viņi bieži vien pagaidām vēl ir tikai narkotisko vielu lietotāji, kas var kļūt par atkarību, un šie gadījumi mēdz būt saistīti ar dažādām uzvedības problēmām, kur svarīgs psihologa atbalsts," skaidro Stirna.
Eksperte arī uzsver, ka nepieciešams arī valstiski atbalstīt cilvēkus, kuri grib ārstēties no narkotisko vielu atkarības.
"Kāda ir problēma? Pirmkārt, narkoloģijā nav kompensējamo medikamentu, līdz ar to narkotiku lietotājam vai atkarīgajam pēc nokļūšanas slimnīcā akūtā stāvoklī mēs nevaram piedāvāt turpmāku ārstēšanu ar kompensētu medikamentu, izņemot metadonu, kas ir valsts kompensēts."
RPNC pārstāve arī atzīmē, ka narkotiku lietotāji, kam jau ir atkarība, bieži vien nav maksātspējīgi, bet ārstēšanas procesā narkoloģiskiem pacientiem ir jāmaksā pacienta iemaksas. "Tas arī saīsina ārstēšanas ilgumu, viņi mēdz izrakstīties no stacionāra, nesaņēmuši līdz galam ārstēšanu un palīdzību," piebilst Stirna.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
