Pārlielupes skolā vecāks puika sper pirmklasniecei. "Vadība tagad pret meitiņu vērš emocionālu vardarbību," teic tētis Ojārs

Trešās klases zēna pirmo uzbrukumu Anna (vārds mainīts) piedzīvoja 5. novembrī. Puika vidusskolas garderobē spēcīgi iespēra viņai pa muguru un aizvēra durvis. Meitenes skaļo raudāšanu sadzirdēja klasesbiedrs, kurš garderobi atvēra. Kad meitene sazvanīja tētim, viņš ieradās un sāka skaidrot notiekošo. Skolas direktora vietniece puiku atrada un viņš nodarītajā atzinās, savukārt skolā tētim tika solīts – šāds gadījums vairs neatkārtosies, jo mācību iestāde situāciju uzraudzīšot.

Tomēr tas atkārtojās. Šoreiz – vēl ļaunāk. Tikai nedēļu pēc skolēnu ziemas brīvlaika, 14. janvārī, puika atkal uzbruka Annai. Šoreiz uz kāpnēm, kas ved uz garderobi. Viņš meitenei spēra pa muguru un sauca viņu par stulbeni. Šoreiz, uzzinot par notikušo, Ojārs ieradās skolā un nekavējoties izsauca arī Valsts policiju, kā arī ieradās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Jelgavas slimnīcā atklāja vecākiem šausminošu patiesību – Anna ir ne tikai svaigi sasitumi, bet arī lauzts iegurņa kauls, kas, visticamāk, noticis trešklasnieka pirmā uzbrukuma laikā.

"Attēlu ar rentgena izmeklējumu esam parādījuši trim dažādiem ārstiem, kuri apstiprinājuši iegurņa kaula lūzumu," teic Ojārs. Šobrīd lūzums ir sadzijis, un ir nepieciešams arī apmeklēt speciālistu, kurš, vadoties no izmeklējuma rezultāta, varēs apstiprināt – lūzums varēja rasties pēc spēriena. Skarbais fakts ir atstājis nospiedumus ģimenē, bet jo sevišķi Annā. Meitenei, kura ir kaismīga daiļslidotāja un, kā stāsta tētis, saņēmusi šajā sporta veidā medaļas. Šobrīd viņa nevar nodarboties ar slidošanu kā iepriekš, jāievēro saudzīgs režīms.

Ojārs arī atzīst, ka viņam un sievai ir emocionāli ļoti smagi to apzināties un viņi sevi vaino, ka pie ārsta un arī tiesībsargājošajās institūcijās nevērsās uzreiz. "Pirmajā reizē man negribējās kasīties," atzīstas tētis. "Skolas vadība nozvērējās: "Ojār, vairāk tā nebūs. Tiks pieņemti mēri. Kur tad tagad ir tie zelta vārdi?" Ojārs neslēpj, ka raizējas, vai Annai iegurņa kaula lūzuma dēļ nākotnē nebūs liegta iespēja profesionāli nodarboties ar daiļslidošanu.

Pēc aizvadītās nedēļas spērieniem Anna piecas dienas palika mājās – ievēroja gultas režīmu. Skolā atgriezās pirmdien, 19. janvārī, un šobrīd mugura brīžiem sāp tik ļoti, ka meitene dodas pie medmāsas, lai uzklātu sāpes remdinošus medikamentus. Emocionālus pārdzīvojumus rada sastapšanās ar vardarbīgo audzēkni. Taču grūtākais ir tas, ka, pēc Ojāra vārdiem, pilnībā ierobežota ir meitas pārvietošanās brīvība skolas telpās.

Kā stāsta Ojārs, tad meitenei ir pastāvīgi jāuzturas klases audzinātājas klātbūtnē. Viņa nedrīkst iziet no klases kā citi bērni, un nevar spēlēties ar klasesbiedriem. Viņa pat nedrīkst viena aiziet uz tualeti. Ja skolotājai ir jādodas kādās darīšanās skolas telpās, arī Annai jādodas līdzi.

"Viņa šo dažu dienu laikā ir pilnībā izmainījusies," satraukumu neslēpj Ojārs. "Viņa ir noslēgusies, viņa izjūt netaisnību. Viņa visā ir ierobežota, kamēr tas puika, kurš viņai darīja pāri, skolā pārvietojas brīvi – staigā un priecājas. Viss viņam ir skaisti. Direktore pret manu meitu vērš emocionālu vardarbību. Emocionāli viņu soda," pārliecināts Ojārs. Kā tētis arī viņš izjūt netaisnību. Ojāraprāt, skolai jānodrošina vardarbīgajam bērnam attālinātas mācības, nevis jāļauj brīvi pārvietoties iestādē, kurā viņš vēl kādam var nodarīt pāri – varbūt pat letāli.

Kāds ir ikdienas ritms skolā, Ojārs personīgi pārliecināties nevar – iekšējās kārtības noteikumi liedz vecākiem ienākt skolas telpās un tajās pārvietoties.

Skola noliedz, ka meitene tiek uzraudzīta

Pārlielupes pamatskolas direktore Ilze Arbidāne portālam "tv3.lv" kategoriski noliedz, ka meitenei būtu ierobežotas iespējas brīvi pārvietoties skolas telpās. "Tās ir muļķības," sacīja direktore. "Protams, klases audzinātājs ir sākumskolā svarīgākais cilvēks, un bērns atrodas audzinātājas redzeslokā. Meitene mierīgi staigā, viņa starpbrīdī spēlējas, klasē komunicē."

Vaicāta, kā skola gādā par meitenes drošību pēc trešklasnieka uzbrukuma, Arbidāne norāda – audzēknis apmeklē mācību iestādē sociālo pedagogu un psihologu. Kārtību gaiteņos uzrauga skolotāji – dežuranti. Arī garderobē ir dežurants.

Plānots tuvākajā laikā īstenot preventīvus pasākumus – aicināt uz skolu policijas pārstāvjus, lai skaidrotu – "ko drīkst, ko nedrīkst, kā rīkoties pareizi". Otro gadu skola iesaistīta vardarbības novēršanas programmā "Kiva" – klasēs regulāri norit audzinātāju vadītas stundas par draudzēšanos, labbūtību, kā nedarīt citiem pāri.

Jelgavā pastiprina fokusu uz vardarbības prevenciju izglītības iestādēs.
Vairāk: https://t.co/ALSFiyQm9y#Jelgava pic.twitter.com/1meo02vNYS

— Jelgava (@JelgavaLV) January 22, 2026

Savukārt atbalsta personāls, kurš pastāvīgi uzraudzītu zēnu skolas telpās, netiek nodrošināts – tas būtu pret bērna tiesībām, tā norāda Arbidāne.

Ilze Arbidāne

Pārlielupes pamatskolas direktore

"Nē. Speciālais pedagogs nav pielikts klāt konkrētajam bērnam. Skatoties no tiesību viedokļa, mēs nevaram tā rīkoties. Ne vienam, ne otram [meitenītei] neliekam klāt pedagogu. Abi divi ir redzeslokā. Mācības katram notiek savā stāvā, arī tualetes ir atsevišķos stāvos, vienīgi ēdnīca ir kopīga telpa. Garderobes no pirmdienas abiem iesaistītajiem pārcēlām, lai tās vairs neatrastos viena otrai blakus. Tās atrodas atsevišķos gaiteņos."

Taujāta, vai skola ir apsvērusi pēc otrā uzbrukuma gadījuma audzēknim nodrošināt uz laiku mācības attālināti, kā to paredz Izglītības likums, Arbidāne atzīst – līdz šim skola šādu soli vēl nav spērusi. "Mums tāds gadījums nav bijis. Jāizvērtē pēc smaguma pakāpes, tad tikai varam noteikt attālinātas mācības. Tagad notiek vērošana un izvērtēšana," sacīja direktore, piebilstot, ka paļaujas uz tiesībsargājošo iestāžu izmeklēšanas darbu. Uzbrukuma vietā kameras esot uzstādītas, materiālu izvērtēšot policija. Direktorei šobrīd arī neesot tādas informācijas, ka meitenei būtu lauzts kāds kauls.

Vairākkārt sarunā viņa uzsver, ka meitene skolā jūtas labi. Brīvi pārvietojas, spēlējas, draudzējas ar citiem bērniem. Viņa esot mierīga, līdzsvarota, pozitīvi stabila, veido kontaktu ar vienaudžiem un skolotājiem, kā arī piedalās mācību procesā, un esot aktīva stundās. No piedāvājuma apmeklēt skolas psihologu un sociālo pedagogu cietušās ģimene ir atteikusies.

Arī Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza norāda, ka šobrīd viņai nav tādu faktu, kas liecinātu – cietusī pirmklasniece tiktu īpaši uzraudzīta un nevarētu brīvi pārvietoties skolā. Ceturtdien, 22. janvārī, divi pārvaldes darbinieki – sociālais un speciālais pedagogs – viesojās Pārlielupes skolā.  "Viņa brīvi pārvietojas pa skolu, arī no viena stāva uz otru. Brīvi komunicē ar vienaudžiem un pieaugušajiem, iekļaujas mācību procesā," teic Auza. Viņasprāt, iespējams, ir noticis kāds pārpratums, skolas pārstāvjiem komunicējot ar tēti Ojāru.

Auza arī akcentē, ka šobrīd pietrūkst pilnīgas informācijas par to, kā notika 14. janvāra uzbrukums meitenei, jo skolā izvietotās kameras, kas vērstas pret kāpnēm rāda, kā bērni dodas lejup pa kāpnēm un zēni iet pirmās klases meitenēm pa priekšu. "Konflikts nav redzams. Video nekas neliecina par tādu. Bērni ir dzīvespriecīgi," teic Izglītības pārvaldes pārstāve. Viņa arī norāda, ka trešās klases zēns savā iesniegumā atzinies, ka meiteni grūdis, bet nav liecinājis par speršanu.

Auza apņēmusies runāt ar meitenes ģimeni, lai risinātu nesaskaņas ar skolu: "Ir jārisina, nedrīkst būt situācija, ka vecāki nejūtas droši par savu bērnu mācību iestādē un ka pedagogiem jāsatraucas par iespējamu vardarbību. Jāpārliecinās, lai viss būtu kārtībā."

Patiesību meklēs pie neatkarīga eksperta

To, ka ģimene atteikusies no pašvaldības piedāvātajiem psihologa un sociālā pedagoga pakalopjumiem, apstiprina arī Ojārs. Viņš tā rīkojoties, jo uzskata – pašvaldības darbinieki ir ieinteresētās personas, kas sargās skolu, un situāciju nespēs novērtēt objektīvi. "Mēs pēc trim dienām dosimies uz Rīgu, tur pierakstījāmies pie neatkarīga speciālista," teic tētis, kurš cer – psihologs sniegs atbalstu meitai un arī visai ģimenei pēc notikušā. Viņš arī piebilst, ka pirms septiņiem gadiem fizisku vardarbību Pārlielupes pamatskolā piedzīvoja vecākais dēls – varmāka bijis kāds zēns, no kura baidījušies daudzi. Arī toreiz iesaistījās skola, Izglītības pārvalde, Valsts policija, bet risinājuma nebija – līdz vardarbīgo audzēkni vecāki pārcēla uz citu mācību iestādi.

Vai arī Ojārs ar ģimeni nav apsvēris vienkārši mainīt skolu? Noteikti nē – saka tētis. "Man ir četri bērni. Septītā, trešā un pirmā klase – kurā mācās Anna ar dvīņumāsu. Skola ir laba, skolotāji ir labi. Attieksme no skolotāju puses ir ļoti laba. Mēs turpat blakus dzīvojam," situāciju izskaidro Ojārs. Viņš arī pārliecināts – arī citās skolās mācās vardarbīgi bērni. Kopš ieraksta sociālajos tīklos par Annas pārciesto, viņš saņēmis citu vecāku vēstules. Tajās aprakstīti vardarbības gadījumi Jelgavā un citviet Latvijā. Viņš saņēmis ziņas arī par to, kā Annai situšais trešklasnieks darījis pāri citiem bērniem. "Bet viņi neiet uz policiju.." teic Ojārs, kurš vērsies ar iesniegumiem par notikušo ne tikai Valsts policijā, bet arī Jelgavas bāriņtiesā, Izglītības pārvaldē, kā arī Bērnu aizsardzības centrā.

Mājās pārrunājot, kā sevi pasargāt no vardarbīgā puikas, Anna ar dvīņumāsu vecākiem teikušas – ja viņš tuvosies, tad skaļi kliegs.

Portāls "tv3.lv" sazinājās ar Valsts policiju, lai noskaidrotu, vai Ojārs ir vērsies pie likumsargiem ar iesniegumu par pāridarījumu meitai un vai ir ierosināts process. Pagaidām informāciju vēl nav sniegta.