Parotaļājās un inspicēja traktoru – Jaunpiebalgas viensētā gaišā dienas laikā klaiņo lūsis

Neliekas zinis par cilvēku

Sanita stāsta, ka radinieki, ieraugot savā sētā bezrūpīgi staigājam lūsi, neesot nobijušies. Māja atrodas līdzās mežam, tuvākie kaimiņi trīs četru kilometru attālumā. "Laukos pierasts būt blakus meža zvēriem," viņa saka. Nu jau ilgāku laiku sētā bija manītas lūša pēdas, arī mednieki bija informējuši par lūšu ģimeni mežā, taču pats meža kaķis visā godībā gaišā dienas laikā mājas pagalmā redzēts pirmo reizi.

Mājiniekiem lūsis neesot pievērsis uzmanību, un arī cilvēki – no lūša turējušies pa gabalu. Dzīvnieks apostījis traktoru, palēkājis pa malkas grēdu un aizgājis. "Kā varam spriest, tad pajauns lūsis, gribēja parotaļāties. Var jau redzēt, ka dzīvnieks nav milzīgi liels," savos secinājumos dalās Sanita, kura ar foto dalījās pirmdien, 25. martā.

Jāsāk pierast pie lūša klātbūtnes

Pie lūšu klātbūtnes cilvēka tuvumā jāsāk pierast, portālam "tv3.lv" pauž Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētnieks, zoologs Jānis Ozoliņš, kurš veic lielo plēsēju monitoringu Latvijā. "Jo, ja viņus [lūšus] nemedī, dzīvnieki kļūst aizvien drosmīgāki."

Lūša uzvedība Jaunpiebalgas viensētas pagalmā pētniekam nešķiet īpaša vai neparasta. Savvaļas dzīvnieki kopumā no tehnikas nebīstas, turklāt tieši šobrīd – februārī un martā – ir lūšu riesta laiks. Tas nozīmē, ka savvaļas kaķenes nododas jauna metiena gādāšanai, tās vairs tik ļoti nepieskata savas pieaugušās atvases, bet gluži otrādi – sāk no tām nošķirties.

"Mazie lūsēni var biežāk parādīties. Apmēram vienu divus mēnešus tie var būt pārdroši, neadekvāti, līdz sāk pierast pie patstāvīgas dzīves, ja vien šai periodā netiek sabraukti vai vilku un suņu apēsti," stāsta Ozoliņš.

Cilvēkam, sastopoties ar lūsi savā dzīvošanas zonā, nevajadzētu tam tuvoties, mēģināt pieradināt. Lai arī trakumsērga savvaļā Latvijā nav novērota, tomēr lūsis var pārnēsāt citas cilvēkam un mājdzīvniekam bīstamas slimības.

Cilvēkam lūsis nav bīstams, atkal un atkal uzsver Ozoliņš. Citādi tas ir ar mājdzīvniekiem un mājputniem. Nepieskatīti un ar nespēju attiecīgi novērtēt situāciju, lūša nagos var nonākt kāds suns vai kaķis.

Jānis Ozoliņš

JVMI "Silava" pētnieks

"Uzbrukumi mājdzīvniekiem ir ļoti reti. Var gadīties, ka uzbrūk kādai aitai, taču kopumā aitas ir neaizsargātas no pilnīgi visiem plēsējiem, ja vien tās netiek nožogotas ar elektrisko sētu."

Ozoliņš bilst, ka Jaunpiebalgas mājinieku gadījumā, ieraugot lūsi, būtu jāpriecājas par reto skatu. Viņš atkārtoti atgādina, ka lūsis Latvijā nav medījams dzīvnieks, tas kļūst drošāks un arī skaits gadu no gada pieaug. Tas nozīmē, ka savā tuvumā, arī dienas gaišajā daļā, tos sastapsim aizvien biežāk.

Nemedī kopš 2022. gada

Valsts meža dienesta informācija liecina, ka kopš 2021. gada decembra lūsis Latvijā vairs nav medījama suga.

Valdība 2022. gada ieskaņā Eirāzijas lūsi (Lynx lynx) iekļāva īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, tādējādi ir pārtraukta to medīšana valstī.

2021./2022. gada medību sezonā pēc VMD vērtējuma Latvijā ir ap 1400 lūšu. Iepriekšējā sezonā novērtētais lūšu skaits bijis ap 1300. Pēc VMD rīcībā esošajiem datiem lūšu populācija pašlaik novērtējama kā stabila ar viegli augšupejošu tendenci, ko apliecina dati par populācijas izplatību.

Interesanti fakti

Interesanti fakti par lūšiem

• Dabas aizsardzības pārvaldes informācija liecina, ka lūsis ir piesardzīgs dzīvnieks. Tas stingri pieturas pie noteikta dienas ritma un kārtības. Staigā pa saviem iecienītajiem maršrutiem un izmanto pierastās atpūtas vietas.
• Kā jau kaķis, lūsis ir diezgan ziņkārīgs, tomēr jaunu objektu izpēti veic ļoti lēni un uzmanīgi.
• Lūša īpašības kā savvaļas kaķim ir ļoti līdzīgas kā parastam mājas kaķim – ir izmanīgs un veikls mednieks, bet patīk arī laiski gulšņāt un snaust. Ļoti neatkarīgs – pats izvēlas, kad un ko darīt.
• Lūsis medī līdzīgi kā to dara mājas kaķis – medījumam pielavās vai arī uzklūp no slēpņa. Uzskats, ka lūsis upurim uzbrūk no koka un metas uz spranda, ir aplams, bet plaši izplatīts mīts.
• Lūsis, tāpat kā visi kaķi murrā, rūc un ņurd, tomēr šīs skaņas ir skaļākas, rupjākas un krietni atšķiras no mājas kaķa balss.
• Lūsis arī asina nagus un mazgājas kā mājas kaķis, bet kokā gan pārāk bieži nekāpj. Labāk patīk kāpelēt pa nogāztiem koku stumbriem.