Pārtikas tirgotāji ceļ trauksmi par "aplokšņu algām"

Pārtikas tirgotāju asociācija, kas apvieno Maximu, Rimi un Narvessen, ceļ trauksmi par ēnu ekonomikas apmēriem nozarē. Stundas likme šo veikalu darbiniekiem esot par 20 līdz 50 procentiem lielāka nekā vidēji citviet, bet strādātāju trūkst.

Konkurēt ar negodprātīgajiem, kuri darbiniekus pievilina ar "aplokšņu algām", kļūšot vēl grūtāk nākamgad, kad par pusslodzes darbu būs jāveic pilnas sociālās iemaksas un, iespējams, tiks celta arī minimālā alga. Šā iemesla dēļ šodien pārtikas tirgotāji vērsās pie tirdzniecības darbinieku arodbiedrības cerībā, ka tā var mudināt gan darbiniekus, gan tirgotājus strādāt godprātīgi.

Arodbiedrība gan akcentē, ka vienmēr mudinājusi savus biedrus ne pie kādiem apstākļiem nepiekrist algai aploksnē. Tā vietā darba ņēmēji vēlētos saņemt lielāku atsaucību, ja par "aplokšņu algu" stāstījuši zvanot uz Valsts ieņēmumu dienesta uzticības tālruni.

Video

Pirmie par negodīgajiem savās rindās sāka runāt būvnieki, tagad viņiem pievienojušies arī mazumtirgotāji. Arī pētnieki saka, – cīņu ar pelēko ekonomiku vieglāk uzvarēt, to sākot atsevišķās nozarēs.

Tieši mazumtirdzniecība, kurā ēnu ekonomika tiek lēsta teju 25% apmērā, pelēkajā ekonomikā uzreiz aiz būvniecības ieņem kaunpilno otro vietu. Par to liecina ne vien neticamā statistika par bieži maksātajām minimālajām algām, bet arī – tirgotāju it kā ciestie zaudējumi.

Tikmēr Pārtikas tirgotāju asociācija uzsver, ka aplokšņu algu izskaušana būtu pašu darba ņēmēju interesēs, jo ļautu šobrīd vidējo algu nozarē – nepilnus 600 eiro uz papīra – celt par 20 procentiem.

Vislielākais ēnu ekonomikas apmērs Latvijā vērojams būvniecībā, liecina pētnieku aplēses. Būvniecībā pelēkā ekonomika aizņēmusi 40 procentus. Tai ar nepilniem 25% no iekšzemes kopprodukta seko mazumtirdzniecība. Savukārt ceturtajā un piektajā vietā ierindotas attiecīgi pakalpojumu sfēra un ražošana.