Pasažieru vairāk nekā biļešu. Vai vajadzīga miljonus vērta uzskaites sistēma?
Noslēdzoties pilotprojektam, kurā atsevišķos autobusu maršrutos uzstādīja pasažieru skaitīšanas iekārtas, secināts, ka izsniegto biļešu skaits ir mazāks nekā patiesā pasažieru plūsma.
Šobrīd reģionālajos autobusos pasažieru plūsma galvenokārt tiek noteikta pēc pārdoto biļešu datiem. Tie ļauj secināt, cik cilvēku, kur un kādos laikos pārvietojas. Taču Autotransporta direkcija vēlas iegūt precīzāku informāciju, tādēļ plāno visus reģionālos autobusus aprīkot ar automātiskām pasažieru uzskaites sistēmām. Pirms iepirkuma atsevišķu ražotāju iekārtas nesen izmēģinātas vairākos maršrutos, un testos atklājušās atsevišķas nesakritības.
Dažos reisos, protams, nekādas izmaiņas nebija. Mēs redzējām to, ka ir cilvēka plūsma, kas vairāk vai mazāk sakrīt ar kases datiem, jo mēdz būt atšķirības, protams, arī tie skaitītāji ir jāpieregulē, viņi ir jākalibrē. Un tad parādījās dažas anomālijas, pieņemsim, kādā reisā pēkšņi ļoti būtiski pieauga biļešu tirdzniecība.
Pie rokas neviens pieķerts netika, taču šāds pēkšņs biļešu skaita pieaugums varētu nozīmēt, ka šoferi naudu par braucienu paņem, taču biļeti kasē neizsit.
Ja aptuveni 1,4 miljoni reisu vienā gadā ir visā valstī. Tagad iztēlosimies, ka nepareizi vai neizsniedz vienu biļetīti vienā reisā, ja biļetes cena ir 1 eiro, vienkāršākai matemātikai, tie ir 1,4 miljoni neieņemti ieņēmumi. Līdz ar to mums jau Autotransporta direkcijai un arī valstij ir ļoti liela interese, īpaši pie šāda nepietiekama finansējuma valsts budžetā. Tomēr meklē risinājumu, kādā veidā mēs varam vairāk pakontrolēt šo biļešu tirdzniecību.
Autotransporta direkcija šobrīd ir izsludinājusi iepirkumu, kurā ir plānots ar šādām uzskaites iekārtām aprīkot visus pasažieru autobusus. Tas gan notikšot pakāpeniski un paredzams, ka projekts noslēgsies nākamā gada laikā.
Kopumā sistēmas paredzēts uzstādīt vairāk nekā tūkstotī autobusu, ar uzskaites iekārtām aprīkojot visas pasažieru durvis. Lai gan 85% šī projekta finansē Eiropas Savienības fondi, kopējās izmaksas varētu pārsniegt trīs miljonus eiro. Tieši tādēļ šo ieceri kritizē pasažieru pārvadātāju asociācija.
Pirmais pamatojums bija, ka mums to vajag priekš datiem. Datu uzskaitei. Jo mums pilnībā dati nav. Ja mēs abstrahējamies no tā, ka kaut kur tiešām ir kaut kādas kļūdas, jo netiek izsniegtas šīs biļetes un kaut kāds kļūdas procents tur ir, mēs nevaram pateikt, cik liels. Tad ir jautājums, vai tas procents ir tik liels, kas attaisno tādu miljonu tērēšanu.
Tomēr asociācijā uzsver – tas nenozīmē, ka biļešu neizsniegšana būtu pieļaujama.
To nedrīkst darīt! Šeit nav runa par to, vai tas ir eiro piecdesmit vai piecdesmit centi. Nē, tas nav pieņemams, kad tā nauda nonāk kāda kabatā. Tā būtībā ir pakalpojuma nauda, kura savukārt, ja šī nauda neienāk kasē, ir jāņem no valsts budžeta un par to samaksā visi nodokļu maksātāji.
Tikmēr Autotransporta direkcijā brīdina – ja pasažieri nesaņem biļetes vai paši tās neprasa, direkcijas rīcībā nav uzticamu datu par to, cik cilvēku konkrētos maršrutos patiesībā brauc. Savukārt šie dati ir būtiski, lai plānotu reģionālo maršrutu tīklu un pieņemtu lēmumus par tā izmaiņām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
