Pēc valdības lēmuma, šonedēļ skolas solos atgriezušies piecus un sešus gadus vecie bērni, kuriem jāapgūst obligātā pirmsskolas izglītība.
Lēni, bet stabili, tā bērnudārznieku skaita pieaugumu izglītības iestādēs raksturo Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). Tās dati liecina, ja marta beigās bērnudārzus apmeklēja nepilni seši, bet aprīļa beigās ap 12 tūkstošiem bērnu, šobrīd, kad tajos atsākuši iet piecgadnieki un sešgadnieki, bērnudārzos atgriezušies jau gandrīz 26 tūkstoši audzēkņu jeb aptuveni katrs trešais.
Situācija pašvaldībās gan ir dažāda. Piemēram, Rīgā bērnudārzos atgriezušies gandrīz 35% bērnu, Valmierā – 36%, Liepājā 31%, bet Rēzeknē apmeklējums sasniedzis jau teju pusi.
Lai gan lielākā daļa bērnudārzu šonedēļ atkal vēruši savas durvis, darbs joprojām norit pastiprinātos piesardzības apstākļos. Piemēram, Kuldīgas pirmsskolas izglītības iestādē "Cīrulītis", vecāki netiek laisti tālāk par slēgtajām ieejas durvīm. Turklāt tiek nodalīta arī bērnu plūsma.
Bērnudārza vadītāja Ingūna Krebse atzīst, ka laikā, kad bērnudārzi bija slēgti un darbs ar piecgadīgajiem un sešgadīgajiem noritēja vien attālinātā režīmā, ir gūtas arī jaunas atziņas.
"Atgriešanās ir priecīga, visi ir laimīgi atgriežoties savās telpās. Tas sākuma mirklis gan bija satraukts, nesapratām, ko darīt, kā tagad tas viss būs," saka Krebse.
Lai gan darbs ir atsācies, par ierastu režīmu to nosaukt joprojām nevar, norāda pirmsskolas iestādē. Tagad pirmsskolas telpas biežāk jādezinficē un jāvēdina. Bērnudārza telpās var iekļūt vien ar vadītājas atļauju. Atšķirībā vēl no marta sākuma, katra bērnu grupiņa ēd atsevišķi, lai būtu mazāks kontakts. Mazie bērni joprojām mācās vien dežūrgrupās.
"Šodien bija saruna ar vecākiem, kas grib savu grupu, ko mēs nevaram piedāvāt, tad ir šīs apvienotās grupas. Ar svešām audzinātājām, svešas auklītes, kas pastāvīgi mainās. Un arī šie pieci un seši gadīgie bērni, kas atgriežas, arī ne visi. Tā ir tikai daļa. Un līdz ar to tas mācību process citiem ir attālināts, citiem klātienē, kas nebūs noteikti tik pilnvērtīgs kā līdz šim," norāda bērnudārza vadītāja Ingūna Krebse.
Iemesls kādēļ ne visi vecāki pēc valdības lēmumu atļaut piecgadīgajiem un sešgadīgajiem atgriezties pirmsskolās to nedara, ir dažādi. Vieni uzskata, ka joprojām situācija nav pietiekami droša, citiem grūtības sagādā nokļūšana bērnudārzos.
"Tas, kāpēc šobrīd, mēs visi saprotam un zinām, skolēnu autobuss nekursē, tādēļ, ka tie ir tomēr papildu riski, skola nestrādā. Es pieļauju, ka kādā brīdi vecākiem tas ir bijis šķērslis, kāpēc bērns netiek nogādāts uz grupu," pauž Kuldīgas Izglītības nodaļas vadītāja Santa Dubure.
Pašvaldība gan ir pārliecināta, ka arī attālinātā režīmā bērni būs sagatavoti pirmajai klasei. "Ir bērni, kuri mums ir vairāk sagatavoti, ir bērni ar kuriem pedagogiem ir varbūt vairāk jāpastrādā, protams, neiztrūkstošs ir arī vecāku darbs ar bērniem mājās un ģimenē. Un tad jau visiem kopā strādājot, bērni būs gatavi," pārliecināta ir Kuldīgas Izglītības nodaļas speciāliste Valda Krauze.
To, ka attālinātās mācības pirmsskolā īsti nestrādā, gan uzskata Latvijas Pašvaldību savienībā.
"Mums jau parādīja pieredze mazajās klasītēs. Attālināti ir sarežģīti apgūt visu mācību vielu. Bet, atšķirībā no bērnudārziem un skolas pirmajām klasēm, vadlīnijas pirmsskolas izglītības iestādēm paredz, ka arī vasaras periodā notiek šī apmācība," skaidro LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.
To, vai atvasi vasarā sūtīt uz bērnudārzu, joprojām gan būs vecāku izvēle – bērni vasarā varēs gan palikt mājās, gan doties uz dārziņu, dodot atpūtu vecākiem vai apgūstot to, kas mājmācību laikā iekavēts.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
