Daļai bērnu ar kustību traucējumiem valsts iepērk nepiemērotus tehniskos palīglīdzekļus

Liela daļa no teju diviem tūkstošiem Latvijas bērnu un jauniešu ar funkcionāliem traucējumiem bieži neapmeklē publiskus pasākumus. Viens no iemesliem – tehnisko palīglīdzekļu un ortožu problēmas. Lai arī valsts tos apmaksā, tomēr vienotā iepirkuma konkursa princips "zemākā cena" nozīmējot – ne visiem bērniem šie līdzekļi der.

"Konkursa rezultātā iepirktos brauc labot un labot, un gala rezultātā tomēr nav piemēroti – berž, spiež un uz 100% vai pat uz 90% nespēj savas funkcijas izpildīt," stāsta "Biedrības Latvijas Bērniem ar kustību traucējumiem" valdes priekšsēdētāja Ilze Kenne.

Vecāki tamdēļ paši spiesti tērēt tūkstošiem eiro vai lūgties labdarības fondos. Valsts līdz šim esot ignorējusi lūgumu atteikties no vienotā iepirkuma, bet tā vietā atmaksāt katram bērnam individuāli pielāgotos tehniskos palīglīdzekļus.

"To, ka tas reāli pazemo to cilvēku ar invaliditāti, ģimenes, kurās aug tādi bērni, tas ir ārpus jebkuras kritikas," saka Latvijas Spina Bifida un hidrocefālijas biedrības vadītāja Jana Krūmiņa. Nepatīkamu pārsteigumu viņa izjutusi jau no pirmajiem centiem iekārtot meitu Katrīnu parastā bērnudārzā, bet vēl lielāka cīņa ar Rīgas Domi sākās par viņas laišanu parastā skolā.

"Mēs baigi skaisti runājam par invalīdu nodarbinātību, bet, ja mums nav bijusi parasta izglītība pamatā, bērnu integrēšanās parastā skolās, tad par kādu nodarbinātību mēs varam runāt vēlāk," norāda Krūmiņa.

Šodienas pasākumā daudzi vecāki no dažādiem Latvijas reģioniem pauda neapmierinātību ar savu pašvaldību noraidošo attieksmi bērnu laist vispārizglītojošā skolā. Pašvaldībām tas nozīmē ieguldīt naudu skolu pielāgošanā un vairāk maksāt skolotājiem.

Arona mammai Elīnai gan šī cīņa Saulkrastos jau ir aiz muguras: "Nu, cīnījāmies. Mums praktiski trīs dienas pirms pirmā septembra pateica, ka bērnu neuzņems skolā. Dēlam 1. septembris rezultātā bija 19. janvārī. Diemžēl bija jāvēršas tiesā, lai tiesa pārskata šo atteikumu."

Lai arī bērniem ar funkcionāliem un garīgās attīstības traucējumiem ir specializētās skolas, tomēr "LNT Ziņu" uzrunātie vecāki lielāku sociālo vērtību redz no integrēšanās parastā skolā. Citus vecākus savukārt satrauc, ka valsts un pašvaldības maz domā, kas notiek pēc tam.

"Viena no sāpīgākajām lietām ir bērniem, kas kļūst jau par jauniešiem, pēc 18 gadiem nav, nepietiek dienas centru ar konkrētām diagnozēm ar specifiku. Nenodrošina bērniem ar ļoti smagām diagnozēm asistentus, palīgus, kas var rūpēties par viņu fizisko labsajūtu," saka bērna ar kustību traucējumiem mamma Iveta.

Biedrības Latvijas Bērniem ar kustību traucējumiem divas reizes gadā rīko svētku pasākumus. Šodien ieradās ap 150 bērnu no visas Latvijas, dziedot līdzi mūziķiem un piedaloties radošajās darbnīcās.