Pēc dažu gadu pārtraukuma Latvijā fiksēta saslimšana ar masalām

Par iespējamo saslimšanu ar masalām ziņo kāda sociālā medija "X" (kādreiz "Twitter") lietotāja, norādot, ka saņemta ziņa no bērnudārza vadības par to, ka kādam audzēknim konstatēta saslimšana ar šo vīrusa infekciju slimību.

Kā portālam "tv3.lv" norādīja SPKC, šobrīd uzsākta epidemioloģiskā izmeklēšana pie ziņojuma par masalu gadījumu, noteiktas kontaktpersonas, sniegtas rekomendācijas izglītības iestādei, kontaktpersonu ģimenes ārstiem.

Pēdējos četrus gadus saslimšana ar masalām nebija reģistrēta

Kā liecina statistika par infekciju slimībām Latvijā, pēdējo reizi saslimšana ar masalām reģistrēta 2019. gadā, kad kopumā vīrusu saķēruši trīs cilvēki. Vēl pirms tam – 2018. gadā – reģistrēts salīdzinoši liels skaits saslimušo, kopumā 25 cilvēki. Tolaik par saslimšanu jau gada sākumā vēstīja arī TV3 Ziņas.

SPKC apkopotā statistika liecina, ka vēl lielāks saslimušo skaits reģistrēts pirms teju 10 gadiem – 2014. gadā, kad kopumā saslimuši 36 cilvēki. 2015., 2016. un 2017. gadā nebija reģistrēts neviens gadījums.

Kāda ir vakcinācijas aptvere Latvijā?

Visefektīvākā aizsardzība pret masalām ir vakcinācija, norādīts SPKC mājaslapā. Atbilstoši Vakcinācijas kalendāram, vakcināciju pret masalām veic divas reizes: 12–15 mēnešu vecumā un atkārtoti septiņu gadu vecumā (balstvakcinācija). Vakcināciju veic ar kombinēto vakcīnu pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu.

Kā portālam "tv3.lv" norādīja SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja, pērn pret masalām (MPR) pirmo vakcīnu saņēmuši 95,6% bērnu, savukārt balstvakcīnu 85,8%. Pēc SPKC aplēsēm, vakcinācijas aptvere ir pietiekama. Savukārt balstvakcīnu saņēmušo skaitu var skaidrot ar Covid-19 pandēmiju, kas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ nav veikta otrā vakcīna.

Vidēji viens masalu slimnieks var inficēt 12 līdz 18 cilvēkus

Masalas ir akūta un ļoti lipīga vīrusu infekcijas slimība. Iespējamība saslimt ar masalām ir jebkuram bērnam vai pieaugušajam, kurš ir nonācis kontaktā ar slimnieku un iepriekš nav slimojis ar masalām, kā arī nav vakcinēts pret masalām, norādīts SPKC mājaslapā.

Vienīgais masalu infekcijas avots ir slims cilvēks. Masalu vīruss izplatās pa gaisu ar siekalu pilieniem, inficētai personai runājot, šķaudot vai klepojot. Vīrusu saturoši pilieni ir tik sīki, ka var palikt gaisā vairākas stundas, bet uz virsmām līdz divām stundām. Inficēties iespējams arī, nonākot tiešā kontaktā ar inficēto personu vai viņa elpceļu izdalījumiem. Vidēji masalu slimnieks var inficēt 12–18 cilvēkus, kuriem nav imunitātes pret masalām. Inficētā persona izdala vīrusu piecas dienas pirms un četras dienas pēc izsitumu parādīšanās, bet maksimāli bīstama apkārtējiem ir neilgi pirms simptomu parādīšanās un pirmajās slimības dienās.

Visbiežākās masalu komplikācijas ir vidusauss iekaisums, caureja un pneimonija. Apmēram 1 no 1000 masalu pacientiem rodas iekaisums smadzeņu audos (encefalīts), norādīts SPKC mājaslapā. Masalas bieži norit smagi un lielāks komplikāciju attīstības risks ir bērniem, kas jaunāki par pieciem gadiem, pieaugušiem virs 20 gadiem, personām ar imūndeficītu, piemēram, leikēmiju, HIV/AIDS, kā arī grūtniecēm, jo var izraisīt augļa bojāeju vai priekšlaicīgas dzemdības.