Patlaban pilnā sparā rit gatavošanās – tiek apgūts repertuārs, mācīti deju soļi. Svētkiem tiek gatavotas arī galvenajās pasākumu norises vietas – tiek pārbūvēta Mežaparka estrāde un Daugavas stadions, lai tur varētu uzņemt vairāk skatītāju.
Pēc gada Latviju no jauna pieskandinās tūkstošiem dziedātāju balsu un dejotāju soļu – norisināsies Dziesmu un deju svētki. Galvenā norises vieta ir Mežaparka estrāde, bet pašlaik par svētku tuvošanos nekas neliecina.
Lai gan estrāde pašlaik ir būvlaukums, tiek solīts, ka līdz svētkiem pirmie rekonstrukcijas darbi būšot pabeigti, un līdz ar jaunajām tribīnēm priekšnesumus vērot varēs līdz pat 30 tūkstošiem skatītāju. Līdzīga aina paveras arī otrajā svētku norises vietā – Daugavas stadionā. Arī tur rit pirmā rekonstrukcijas kārta – jāatjauno vēsturiskā tribīne un jāpiebūvē divas jaunas, kopā radot vairāk nekā 10 tūkstošus skatītāju vietas.
Elmārs Martinsons
Daugavas stadiona valdes loceklis
Mums teritorija jāuztur tāda, lai 2018.gadā varam likt iekšā segumu, lai var notikt Deju svētki. Un mēs redzam, ka pēc visiem grafikiem būvnieks iet ātrāk, nekā grafiks ir paredzējis. Ir tāds sirdsmiers, ka uz 2018.gada 15.maiju objekts tiks nodots.
Tāpat kā Mežaparka estrādē, arī Daugavas stadionā pēc svētkiem sāksies otrā pārbūves kārta – līdz 2022.gadam uzbūvēs multifunkcionālo un ledus halli, ka arī vieglatlētikas manēžu.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Ja svētku norises vietas milzu tempos uz lielajiem godiem tiek pucētas, ar māksliniecisko daļu vairāk vai mazāk tagad ir kārtībā. Koru repertuārs ir gandrīz gatavs.
Romāns Vanags
Dziesmu svētku mākslinieciskās padomes loceklis
Ir palikusi viena visiem nezināma mūzika, ko raksts Ēriks Ēšenvalds, tā būs kopā sanākšanas mūzika pašā sākumā. Bet tā būs vairāk procesuāla. Pārējais viss ir apgūts. Uzskatu, ka kori ir jau gatavi šodien.
Noslēguma koncertā, kas notiks nākamā gada 7.jūlijā, skanēs gan dziesmu svētku klasika, gan vairāki jaundarbi. Un pēc koncerta sekos sadziedāšanās. Svētku rīkotāji gaidāmos raksturo kā dziesmu svētkus sirdij.
Ar domstarpībām sākās gatavošanās svētkiem deju nozarē. Nesaskaņas radās par lieluzveduma "Māras zeme" koncepciju un repertuāru, un tajā iecerētajiem tautas tērpiem. Galu galā diskusijas norimušas, un tagad tiek pilnveidota kostīmu koncepcija un noslēdzies pirmais lieluzveduma repertuāra apguves posms.
Zanda Mūrniece
Mākslinieciskās padomes priekšsēdētāja vietniece
Šobrīd radošā grupa strādā pie tā, lai precizētu deju aprakstus. Strādā pie deju muzikālā materiāla pilnveidošanas un uzveduma viengabalainības panākšanas arī muzikālā dramaturģijas veidošanā.
Uz nākamo mākslinieciskās padomes sēdi 17.augustā cerēts nodot pilno scenogrāfijas metu, kā arī kostīmu koncepciju un repertuāru. Paralēli norit gatavošanās citam lielkoncertam – "Vēl simts gadu dejai" -, kurā piedalīsies visas dejotāju paaudzes.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Solīts uz grandiozo notikumu mainīt biļešu tirdzniecības politiku. Tā kā svētku norises vietās paplašinātas skatītāju zonas, svētkus klātienē varēs vērot lielāks skaits skatītāju, turklāt būtiski samazināts ielūgumu skaits, lai neatkārtotos iepriekšējo gadu situācija, kad bija par daudz lūgto viesu un daudziem skatītājiem vietas vairs neatlika.
Eva Juhnēviča
XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektore
Jāapzinās, ka pilnīgi visi nevarēs klātienē baudīt šo pasākumu, bet mēs domājam par to, lai būtu lielie ekrāni pilsētā, lai būtu televīzijas tiešraides un mēģināsim šos svētkus nest katrā mājā.
Biļetes maksās no 2 līdz 65 eiro. Dārgākās biļetes būs atsevišķās zonās tikai uz diviem lielajiem noslēguma pasākumiem – deju lieluzvedumu un noslēguma koncertu. Taču šoreiz vienā iegādes piegājienā varēs nopirkt tikai četras, nevis astoņas biļetes, kā iepriekš.
Svētki norisināsies nākamgad 30.jūnija līdz 8.jūlijam.
