Pēc masalu uzliesmojuma plāno mainīt bērnu vakcinācijas kalendāru
Lipīgās un bīstamās masalas, kurās šķita, ka Latvijā ir izskaustas, tomēr ir atgriezušās. Reģistrēti jau 38 saslimšanas gadījumi. Un tas liecina, ka sabiedrības imunitāte nav pietiekama. Ņemot vērā saasināto situāciju, pieņemts lēmums mainīt bērnu vakcinācijas kalendāru.
Lai gan vakcinācija pret masalām Latvijā sākta jau 1968. gadā un saslimstība bija samazināta no vidēji 15 tūkstošiem gadījumu gadā līdz vienam, pēdējā laikā situācija atkal pasliktinās.
Vairāki desmiti šobrīd ir saslimuši. Aptuveni 14 000 jeb 4% bērnu vecumā no 1 līdz 17 gadiem nav saņēmuši nevienu poti pret masalām, un tikai 18,9% ģimenes ārstu prakšu sasniedz nepieciešamo 95% vakcinācijas līmeni, kas ir kritiskā robeža, lai vīruss nespētu izplatīties sabiedrībā.
Šobrīd vakcinācija tiek nodrošināta divās devās. Pirmā – zīdaiņa vecumā, bet revakcinācija 7 gados. Un laikā starp pirmo un otro vakcīnu, veidojas bīstams posms, kad mazulis ir mazāk aizsargāts.
Lai mazinātu riskus, plānots mainīt vakcinācijas kalendāru: otro poti pārceļot no septiņu uz četru gadu vecumu.
Ideja nav jauna. Par to eksperti brīdināja jau pirms diviem gadiem, kad pieauga bažas par iespējamu uzliesmojumu. Toreiz izmaiņas netika ieviestas finansējuma trūkuma dēļ. Tagad ministrija sola naudu atrast un vienlaikus ciešāk strādāt ar ģimenes ārstiem, lai saprastu, kāpēc daļa vecāku no vakcinācijas atsakās vai to atliek.
"Imunizācijas padome netika uzklausīta ar šo rekomendāciju. Nekādi līdz rīcībai tas nenonāca. Līdz šobrīd esam pie uzliesmojuma, pie tā, ka teicām, ka kaut kas tāds notiks un jāgatavojas. Un te esam nonākuši. Uzliesmojuma saistībā lēmums pieņemts."
"To rekomendāciju es tiešām nepamanīju pirms tam, divi gadi atpakaļ," saka veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
Tagad finansējumu šim mērķim – aptuveni 300 tūkstošus eiro, meklēs esošajā budžetā, lai jau šī gada otrajā pusē vakcinētu pēc jaunā kalendāra.
Tomēr galvenais izaicinājums būšot cits. Pētījumi rāda, ka līdz pat 40% vecāku potes atliek, bet katrs trešais to nedara pavisam savas pārliecības dēļ.
"Daļa šaubās, jo domā, ka tāda slimnība neeskistē. Daudzi atliek nepamatotu iemeslu dēļ, iesnas, klepus, grib, lai bērns paaugās, kas nav pamatoti. Daļa, kas tiešām notic absurdajiem pret vakcinācijas kustības izplatītājiem apmelojumiem."
Arī šajā jautājumā tikšot stradāts, vertējot situāciju ģimenes ārstu praksēs.
"Devām SPKC un NVD vienu mēnesi, un pēc mēneša būs analīze, saprasīsim un tad runāsim individuāli, kur ir pazīmes, ka ir problēmas."
Masalas nav tikai izsitumi un drudzis. Tās var izraisīt smagas komplikācijas: no pneimonijas līdz pat letālām slimībām. Tieši tāpēc TV3 Ziņu aptaujātās jaunās māmiņas atbalstot plānoto vakcinācijas kalendāra maiņu.
"Mums abām bērni ap gada vecumu un tas, kas notiek, ir satraucoši. Tas, ka izskaužamas slimības atgriežas un bērniem iespējams saslimt," saka Iluta.
"Tomēr 21. gadsimts, medicīna sevi pierādījusi. Mums ir bērni, gribam pasargāt. Un paši esam vakcinējušies. Visa ģimene, tuvākie, tas ir svarīgi," saka Anna.
"Es neesmu iedziļinājusies, bet parasti uzklausu to, ko saka ģimenes dakteris un uzticos viņam," norāda Anete.
Latvijā vakcinācija pret masalām ir valsts apmaksāta, taču lēmumu pieņem vecāki. Un tieši no šīs izvēles būs atkarīgs, vai masalu uzliesmojums kļūs par īslaicīgu brīdinājumu vai nopietnu sabiedrības veselības krīzi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
