Pēc sešiem gadiem… Skatuve, par kuru viņa reiz sapņoja, tagad kļuvusi par Keitas ikdienu
2020. gadā TV3 Ziņas izveidoja sižetu sēriju par daudzsološiem Latvijas talantiem. Toreiz neviens nezināja, kā izvērtīsies jauniešu ceļš. Tāpēc šogad satikām viņus vēlreiz. Šī stāsta varone – Keita Marija Bloma! Pirms sešiem gadiem viņa bija viena no daudzsološākajām Latvijas Baleta skolas audzēknēm. Klusa, mērķtiecīga un gatava stundām ilgi strādāt, lai kādu dienu izietu uz lielās skatuves. Šodien Keitai Marijai ir 21 gads. Viņa dejo uz Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves un ir pārliecināta, ka viņas īstais stāsts vēl tikai priekšā.
Pirms sešiem gadiem viņa vēl tikai mācījās sapņot. Katra diena sākās pie baleta stieņa. Sešas dienas nedēļā. Stundu pēc stundas. Simtiem reižu atkārtojot vienu un to pašu kustību, līdz tā kļūst gandrīz nemanāma. Tieši tā tapa sapnis…
"Tas ir mans dzīvesveids, ikdiena, pašlaik tas ir viss, ko es vēlos savā dzīvē." Toreiz viņa tikai gatavojās starptautiskajam Lozannas baleta konkursam un cerēja, ka kādu dienu dejos līdzās savai māsai Latvijas Nacionālajā operā un baletā.
Šodien šis sapnis ir realitāte. Skatuve, par kuru reiz sapņoja, tagad kļuvusi par viņas ikdienu. Taču ceļš līdz tai nebija viegls.
"2021. gadā aizbraucu uz Hamburgas baleta skolu, pabeidzu 2023. gadā. Tad dabūju darbu Šveicē uz diviem gadiem. Un šobrīd Aivars Leimanis mani uzņēma Latvijā," saka Keita.
Seši gadi pagājuši starp mēģinājumu zālēm, jaunām valstīm un nepārtrauktu darbu ar sevi. Bet dzīve ārpus mājām devusi ne tikai profesionālu pieredzi, bet arī likusi saprast, cik svarīgi ir cilvēki, kuri vienmēr gaida mājās. "Ir forši, ka ģimene ir tuvu. Dzīvojot ārzemēs, īsti nesaproti, cik tas ir svarīgi."
Arī sapnis pa šo laiku ir mainījis savu nozīmi. Tas ir piepildījies. Līdz ar to radušies jauni izaicinājumi: "Jā, tas ir piepildījies. Bet šodien neteiktu, ka esmu nodejojusi visu, ko gribu. Ir tik daudz virzienu, kuros vēl var iet."
Šodien motivācija ir cita. Neviens vairs nepiespiež kļūt labākai. Katru dienu šī izvēle jāizdara pašai. "Pašai sevi jāmotivē. Jāsaprot, cik daudz vai maz gribi izdarīt," saka Keita.
Baletā nav finiša līnijas. To Keita sapratusi pavisam skaidri: "Ja tiec vienā trupā vai otrā, tas nenozīmē, ka esi sasniedzis virsotni un vari atpūsties. Bet tas ir arī skaistais šajā profesijā. Nekad neapstājies."
Tāpēc šodien Keita sev neizvirza vienu lielu mērķi. Viņa izvēlas vienkārši turpināt augt. "Es ļauju sev arī atpūsties, izbaudīt laiku ar draugiem un ģimeni."
Un, iespējams, tas ir lielākais pieaugšanas stāsts. Ne tikai iemācīties dejot. Bet iemācīties dzīvot tā, lai pietiek spēka arī nākamajam cēlienam. Un svarīgākais brīdis Keitai ir tas mirklis, kad zālē pamana savējos. "Ja vēl ir kāds draugs vai ģimenes loceklis zālē, ir vēl patīkamāk dejot," viņa saka.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
