Pēc skandāla "Latvenergo" pametušais Žīgurs saņems kompensāciju

Pagājušajā nedēļā vēstīts, ka valstij vērtīgākajam piederošajam uzņēmuma "Latvenergo" būs jādzīvo bez diviem valdes locekļiem. Kompānijas vadītājs Āris Žīgurs pēc tam, kad atklājās viņa dalība skandalozajās, bēdīgi slavenajās, tā sauktajās, "Taureņu pirts sarunās". Savukārt Uldis Bariss, kurš ieņēma valdes locekļa amatu, izturēja konkursu un kļūs par "Conexus Baltic Grid" vadītāju.

Lasi vēl: Žīgurs atstājis "Latvenergo" valdes priekšsēdētāja amatu

Tomēr līdz ar paziņojumu par izmaiņām valdē nebija zināms, ka abi, amatu atstājot, saņems likumā maksimāli atļauto triju mēnešalgu kompensāciju par pilnvarojuma līguma pirmstermiņa izbeigšanu. Precīza summa nav zināma, taču, rēķinot pēc Žīgura pērnā gada ienākumu deklarācijas, viņam vienam tie būtu aptuveni 45 000 eiro.

Pašreizējais pilnvaru termiņš abiem beigtos nākamnedēļ, 15.novembrī, taču šā gada maijā ar Žīguru un Barisu panākta vienošanās, ka viņi ieņems vēl vienu piecu gadu termiņu, kas sāktos 16.novembrī.  "Latvenergo" uzsver, ka abiem kompensācijas tiks izmaksātas atbilstoši līgumam un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam. Te gan jāpiebilst, ka šajā likumā ir viens zīmīgs pants. Atsaukšanas pabalstu var paredzēt tikai tad, ja valdes loceklis no amata atsaukts pirms pilnvaru termiņa beigām un, ja atsaukšana nav saistīta ar pilnvaru pārkāpšanu, pienākumu neizpildi vai nepienācīgu izpildi, kā arī ar kaitējuma nodarīšanu sabiedrības interesēm.

Attiecīgi raisās jautājumi -, kāpēc jāmaksā kompensācija Barisam, kurš pats nolēmis atstāt amatu dažās nedēļas pirms pašreizējā pilnvaru termiņa beigām, lai sāktu darbu citur? Un, kāpēc jāmaksā kompensācija Žīguram, vai tiešām viņa dalība skandalozajās "Taureņu pirts sarunās" nav pārkāpusi pilnvaras vai nodarījusi kaitējumu "Latvenergo" interesēm?

Viens no pārbaudēs mērķiem bija konstatēt, vai ir kādi fakti vai apstākļi, kas varētu norādīt uz turpmākām nepieciešamām darbībām krimināltiesiskā jomā. Šādus faktus auditori neatrada. Savukārt pārbaudes laikā saņemtā informācija liecināja par korporatīvās ētikas normu pārkāpumu. Valdes priekšsēdētājam nebija jāpiedalās šādi veida sarunās.

Šādi Žīgura amata atstāšanu pagājušajā nedēļā komentēja "Latvenergo" padomes priekšsēdētājs Ivars Golsts. Viņam arī TV3 ziņas vēlējās uzdot jautājumus par kompensācijām, taču laiku ierakstītai intervijai visu šo nedēļu Golsts tā arī neatrada. Telefonsarunā amatpersona gan norādīja – abiem valdes pārstāvjiem pienāksies kompensācijas atbilstoši līgumam – tiesiskās attiecības izbeigtas pirms termiņa beigām un Žīgura rīcība nemaz nav vērtēta. Pieņemts, ka darbs atstāts pirms termiņa beigām un viss.

Ar šādu padomes rīcību mierā gan nav Saeimas Publisko izdevumu komisijas vadītājs, kuram šī situācija atgādina nu jau bēdīgi slaveno aiziešanas kompensāciju izmaksāšanu "Latvijas dzelzceļa" bijušajai vadībai.

"Acīmredzot, "Latvenergo", pamatojot ar likumu, šo praksi ar nesamērīgu kompensāciju piešķiršanu valdes locekļiem turpina. Jautājums, kādēļ "Latvenergo" izveidojusies šāda situācija ar plānotajām kompensācijām, ja valdes loceklim bijuši iespējami pārkāpumi viņa darbībā?  Likums šāda gadījumā kompensāciju izmaksu nepieļauj," norāda Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens (KPV LV).

Saeimas Publisko izdevumu komisijas vadītājs sola šai situācija sekot līdzi, vienlaikus sagaidot straujāku Pārresoru koordinācijas centra rīcību – nākt klajā ar priekšlikumiem kā atalgojuma sistēmu valsts uzņēmumos sakārtot.