Pēc vairāku gadu pārtraukuma Turaidas muzejrezervātā nosvinēti vasaras saulgrieži
Pēc vairāku gadu pārtraukuma Turaidas muzejrezervātā atkal atdzima vasaras saulgriežu svinēšanas tradīcija, pulcējot simtiem cilvēku. Turaida kļuva par vietu, kur senais mantojums atdzīvojas cilvēku balsīs, rokās un sirdīs, radot īpašu svētku noskaņu. Kā vienā no Latvijas skaistākajām kultūrvēsturiskajām vietām tika aizvadīta gada īsākā nakts?
Kad gada īsākā nakts tuvojas savam noslēpumainākajam brīdim, Turaidas pakalni, pļavas un senās mūra sienas atkal piepildās ar dziesmām, uguns liesmām un tradīcijām.
Pēc vairāku gadu pārtraukuma muzejrezervāts aicinājis svinēt vasaras saulgriežus, ļaujot ikvienam piedzīvot šo maģisko laiku no pirmajiem saules stariem rītausmā līdz pat uguns rituāliem saulrieta stundā.
"Kad šeit tiek organizēts, tad esam te. Tas ir neapšaubāmi liels prieks, ka šogad atkal te svinības. Tas ir liels prieks!" pauž pasākuma apmeklētājs Jānis.
Apmeklētāji varēja ne tikai iepazīt tradīcijas, bet tās izdzīvot: sajust rasas pieskārienu, ieklausīties spēka dziesmās, izjust uguns siltumu un piedzīvot senču mantojumu tā, kā tas dzīvojis paaudzēs.
"Redzat, es te jau lasīju zālītes. Šajā laikā man svarīgi savākt zāles, kas mani visu gadu dziedē un formē kā auglīgu cilvēku," stāsta Dainis.
Pasākuma apmeklētāja Rūta norāda: "Šis ir pasākums, ko var parādīt arī mazajiem cilvēkiem, kāpēc mūsu latviešu tradīcijas ir brīnišķīgas. Un to var redzēt – viss apkārt pilns ar mazajiem bērniem, kas izbauda… Silts vakars, veļas pa kalniņu, caur milzu prieku un jauku būšanu!"
Saulgrieži vienmēr ir bijuši vairāk nekā tikai svētki. Tas ir atgādinājums par mūsu saknēm, par spēku, ko rod cilvēks dabā, dziesmā un kopā būšanā.
"Man ļoti patīk šie svētki. Priecē, ka te ir tik daudz cilvēku. Atmosfēra patīkama. Jūtams Līgo gars. Vissvarīgākais ir lekt pāri ugunskuram, sadedzināt iepriekšējā gada vainagus un uzpīt jaunus," saka Arta.
Saulgriežu naktī katrai tradīcijai ir sava nozīme: no vainagu pīšanas un ugunskuru kuršanas līdz senajiem ticējumiem par laimi, auglību un spēku nākamajam gadam.
"Svarīgākās tradīcijas siet sieru… (..) Kurt uguni… Jāiet meklēt papardes zieds. Jādejo. Jādzied vismaz 200 melodijas.. Un, protams, negulēt Jāņu naktī, jo tas gulēs visu laiku," pauž Anda.
Un, kamēr pār pakalniem lēni slīdēja vakara saule un uguns liesmas iedegās pretim vasaras pilnbriedam, ikviens varēja sajust, ka Jāņu brīnums joprojām dzīvo tur, kur tiek godātas tradīcijas, dziesmas un kopābūšana.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
