Pērn pašnāvību Latvijā izdarījuši gandrīz 300 cilvēki; vairumā gadījumu vainojama ielaista depresija
Sestdien tiek atzīmēta starptautiskā garīgās veselības diena, kad ļaudis tiek aicināti pievērst uzmanību tiem daudzajiem cilvēkiem mums apkārt, kas cieš no depresijas. Pērn gandrīz katru dienu Latvijā pašnāvību izdarīja kāds cilvēks un lielākajā daļā gadījumu pie tā vainojama ielaista depresija. Kur meklēt un kā sniegt palīdzību šādiem mūsu līdzcilvēkiem?
Ar depresiju Latvijā varētu sirgt aptuveni 120 000 cilvēku, taču tikai 4000-5000 saņem atbilstošu ārstēšanu. Tas nozīmē, ka absolūtais vairums cilvēku palīdzību nesaņem un psihiatri vērš uzmanību – tieši neārstēta un savlaicīgi nepamanīta depresija vismaz 80mit procentos gadījumu ir iemesls pašnāvībai.
"Tas nozīmē, ka ļoti liels apjoms – 80 000, 100 000 cilvēku kaut kur meklē palīdzību, neatrod, vai vispār nemeklē viņu," vērš uzmanību Latvijas Psihiatru asociācijas vadītājs Māris Taube.
Šonedēļ sabiedrības uzmanību piesaistīja incidents Rīgā, kur garāmgājēja no pašnāvības paglāba sievieti, kura gribēja ielēkt Daugavā. Kopumā gan letālos gadījumos visbiežāk cilvēki izvēlējušies pakārties. Savukārt pašnāvības mēģinājumi parasti saistīti ar vēnu pārgriešanu vai medikamentu pārdozēšanu. Krīžu centrs "Skalbes" ik mēnesi saņem ap 120 zvanu, kuros cilvēki vai nu izsaka domas par pašnāvību, vai nu viņiem jau ir reāls plāns, kā to izdarīt.
"Cilvēki ar pašnāvības domām, kas zvana uz tālruni – to varētu salīdzināt ar izmisuma saucienu, proti, nepieciešamību pēc atbalsta, pēc uzklausīšanas. Sievietes biežāk vēršas gadījumos, kad ir domas, bet vīrieši – kad jau ir reāls plāns," teic Krīžu un konsultāciju centra "Skalbes" direktors Raivo Vilcēns.
Meklēt atbalstu var krīzes tālruņos 116006 vai 116123. Vienlaikus, saņemot ārsta nosūtījumu cilvēki var pieteikties arī valsts apmaksātai psihoterapijai, kā arī bezmaksas psihologa konsultācijām.
Ņemot vērā depresijas izplatību, eksperti aicina arī sabiedrību nebūt vienaldzīgiem un pievērst uzmanību līdzcilvēku pašsajūtai, kaut vai vienkārši uzrunājot un apjautājoties – kā iet.
"Mēs pamanām, ka cilvēks kļūst mazrunīgāks, viņš nepriecājas ne par ko, ir grūti koncentrēties un mēs redzam, ka viņš savus darba pienākumus veic varbūt piecreiz ilgāk, nekā vajadzētu. Viņam parādās ēšanas problēmas, vai miega traucējumi, viņš varbūt sāk runāt par eksistenciālām tēmām – par dzīves vai nāves jautājumiem," norāda Latvijas Psihiatru asociācijas vadītājs.
Pērn dzīvību sev atņēmuši 298cilvēki, bet mēģinājuši to izdarīt – vēl aptuveni 600o. Tas nozīmē, ka labprātīgi šķirties no dzīves katru dienu Latvijā mēģina vismaz 16mit cilvēki.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
