Lai gan pērn aizgādības tiesības atjaunotas 101 bērna vecākiem, kas ir par 30 vairāk nekā 2022. gadā, Rīgas pašvaldības bāriņtiesas pārstāve norāda – nav pamata uzskatīt, ka šī tendence iezīmē pozitīvas pārmaiņas.
"Teikt, ka masveidā atgriežam bērnus ģimenē, diemžēl mēs to nevaram. Tie skaitļi nav tā tulkojami – tie ir skatāmi vairāku gadu griezumā," norāda Inese Ērgle, Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieces pienākumu izpildītāja.
Turklāt pērn pieaudzis to vecāku skaits, kuriem atņemtas bērnu aizgādības tiesības, un arī iemesli, kāpēc bērni tiek izņemti no ģimenēm, nav mainījušies.
"Te nav nekādi milzīgi oriģināli un savādāki iemesli kā līdz šim. Pārsvarā gadījumu tas ir alkohols, citas atkarības un šis ir par iemeslu arī tālākajiem iemesliem, kāpēc bērni tiek izņemti no ģimenēm," saka Ērgle.
Līdzās personiskajiem pārdzīvojumiem, savstarpējiem strīdiem, atkarību no alkohola vai citiem iemesliem, kas tieši ietekmē bērnus, vecāki galvenokārt nespēj nodrošināt bērnam to, kas viņam konkrētajā vecumā ir vajadzīgs visvairāk.
"Jo mazāks bērns, piemēram, zīdainītis vai jaunāka vecuma bērns – tās ir viņa pamatvajadzības. Tas ir ļoti liels risks bērnam. Savukārt arī pusaudžu vecumā – ģimenes un vecāku uzmanība, līdzdalība."
Tikmēr bērnu tiesību uzraudzības dienestā norāda – uz situāciju jāskatās arī no cita skatupunkta – tiesību zaudēšanas gadījumā bērns nonāk audžuģimenēs un sociālās aprūpes iestādēs.
"Tas ir koks ar diviem galiem. Labi ir tas, ka bāriņtiesa reaģē un rīkojas savas kompetences ietvaros, lai nodrošinātu to, ka bērnam nav dzīvesvietā apdraudoši apstākļi. Satraucošais moments – tie ir bērniņi, kas nonāk ārpusģimenes aprūpē."
Kopumā Rīgā pērn aizbildnībā bija 934 bērni, 321 atradās audžuģimenēs, bet 180 bērni – ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs. Kopumā Latvijā ārpusģimenes āprūpē pērn bija vairāk nekā 10 ar pusi tūkstoši bērnu.
Tāpat dienesta vadītāja aicina pievērst uzmanību tam, cik lielu loma bērnu dzīvē ir izglītības iestādēm. Tieši skolotāji un citi darbinieki ir tie, kas ne vien māca bērnus, bet arī spēj pamanīt sīkas detaļas bērnu uzvedībā.
"Cik aprūpēts bērns tiek atvests, piemēram, uz bērnudārzu. Cik laicīgi vienmēr vecāki izņem, vai bērniņš ir paēdis, vai viņš ir tīrs atvests. Protams, tas pats arī skolā – vai viņš atnāk izgulējies. Vai ir, teiksim, krīzes bērna uzvedībā," saka Bērnu tiesību uzraudzības dienesta vadītāja.
Lai arī novērots, ka līdzatbildīgi sabiedrības locekļi – kaimiņi, paziņas, cilvēki uz ielas – arvien biežāk pamana un arī ziņo atbildīgajām iestādēm par iespējamajiem bērnu apdraudējumiem, bažas ir tieši par pašu vecāku nespēju atzīt – mūsu ģimenei ir nepieciešama palīdzība.
"Mēs joprojām diemžēl, reizēm arī sabiedrība, dzīvojam mītā vai stigmā, kā es lūgšu kādam palīdzību, visi pateiks, ka es neko nezinu, kāds tad es vecāks? Mums būtu jāpieņem, ka mēs varam nezināt, mēs esam tiesīgi nezināt," norāda Gorbunova.
Lai bērni nenonāktu ārpusģimenes aprūpes iestādēs, bet varētu augt viņiem vispiemērotākajā vidē – savā ģimenē, atbildīgās iestādes atgādina – vecākiem nav jākaunas no palīdzības meklēšanas un arī tās saņemšanas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
