Pētījums: 37% Latvijas pieaugušo trūkst darbam un ikdienai nepieciešamo pamatprasmju
Latvijā vairāk nekā trešdaļai pieaugušo ir zema tekstpratība un rēķinpratība – tā liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD veiktā pētījuma rezultāti. Lai gan šie rādītāji dalībvalstu vidū nav uzskatāmi par ļoti sliktiem, tie ir zem vidējiem, tādēļ Latvijai esot jādomā, kā prasmes attīstīt, lai tās būtu atbilstošas gan ikdienas, gan darba vajadzībām.
OECD pieaugušo pamatprasmju pētījums veikts 31 valstī, un šodien prezentētie dati par Latviju rāda – situācija nav dramatiski slikta, taču nav arī iepriecinoša. Aptaujājot vairāk nekā 6500 Latvijas pieaugušo, secināts, ka aptuveni katram trešajam trūkst pamatprasmju, kas nepieciešamas gan darbam, gan ikdienai.
Pētījums rāda, ka 37% Latvijas pieaugušo ir zema tekstpratība vai rēķinpratība. Latvijas rādītājs ir sliktāks nekā OECD vidēji, kur šādu cilvēku ir 31%. Baltijas valstu vidū Latvija atrodas starp Igauniju un Lietuvu, kur tekstpratība un rēķinpratība 1. līmenī vai pat zemāk attiecīgi ir 23% un 44% pieaugušo.
"Ja jūs nesasniedzat pilnu pirmo līmeni, tas nozīmē, ka jūs nelasāt tik labi, kā to sagaidītu no desmit gadus veca bērna. Tas ir ļoti pamatlīmenis. Būtībā tā ir spēja iegūt nozīmi no vienkārša dokumenta."
Tas nozīmē, ka pētījums neuzrāda, ka Latvijā cilvēki neprastu lasīt vai rēķināt, bet gan to, ka daļai ir grūtības saprast un izmantot informāciju ikdienā. Taču šis viss ir cieši saistīts darba iespējām un karjeru.
"Un tā problēma jau ir tāda, ka tas ir viens rādītājs, kas ir saistīts ar daudz ko citu. Ar abstrakto domāšanu, ar problēmu risināšanu, ar spriedumu izdarīšanu. Ja mēs domājam, kāpēc mūsu sabiedrībā ir salīdzinoši liels zemu kvalificētu cilvēku īpatsvars, tad arī tas vienā ziņā to izskaidro."
Vienlaikus gan Latvijā ir novērojama arī liela polarizācija – proti, vienlaikus ar lielu skaitu cilvēku ar zemām pamata prasmēm, ir daudz arī tādu, kuriem tās ir augstas. Tādēļ OECD eksperts uzsver – Latvija ir jādomā, kā plaisu mazināt un sasniegt tos cilvēkus, kuriem kādās prasmēs ir zemi rādītāji.
"Pirmkārt, ir jānodrošina, lai ikvienam cilvēkam jau agrā dzīves posmā būtu pieejama izcila izglītība, jāpiesaista talantīgākos skolotājus visizaicinošākajām klasēm, tostarp lauku reģionos, lai radītu stiprus pamatus. Agrāk mēs mācījāmies, lai darītu savu darbu, bet tagad mācīšanās ir kļuvusi par darbu. Un valdība var radīt šādu saikni, nodrošinot prasmju pilnveidi un pārkvalificēšanos."
Tomēr problēmu atrisināt nav viegli. Tieši cilvēki, kuriem prasmes būtu jāuzlabo visvairāk, mācībās iesaistās visretāk, secināts pētījumā. Tāpēc ar kursu piedāvāšanu vien nepietiek – cilvēki jāuzrunā aktīvi, piemēram, darba vietās, pašvaldībās un vietējās kopienās, jo Latvijas problēma ir arī tā, ka daudzi cilvēki aizvien neizprot, cik svarīgi savas prasmes attīstīt ir arī pieaugušo vecumā.
"Kamēr šī mācīšanās kultūra nav iesakņojusies Latvijas sabiedrībā, es teiktu, ka mums, kā valsts pārvaldei, ir pienākums šos cilvēkus uzrunāt un viņus ievilkt šajā mācīšanās procesā. Un es gribu teikt, ka to nevar izdarīt ne viena institūcija, ne nozare atsevišķi, tai ir jābūt ciešai sadarbībai gan starp pašvaldībām, gan NVA, izglītības pakalpojumu sniedzējiem, lai mēs šo mācīšanās kultūru pieaugušo vidū Latvijā nostiprinātu."
Izglītības ministre šodien pauda – iespējas pieaugušajiem mācīties un pārkvalificēties ir gana lielas, taču esot jādomā, kā izglītību vairāk piedāvāt lauku reģionos un cilvēkiem, kuru prasmes ir zemākas sociālo apstākļu dēļ. To šodien uzsvēra arī OECD eksperti, jo pretējā gadījumā plaisa starp darba tirgus prasībām un cilvēku prasmēm tikai turpinās pieaugt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
