Pētījums: 40% ārzemēs dzīvojošo tautiešu būtu gatavi attālināti strādāt Latvijā
40% ārvalstīs dzīvojošo mūsu tautiešu pauž, ka būtu gatavi savus darbus turpināt darīt, strādājot attālināti no Latvijas. Ar šādiem aptaujas rezultātiem klajā nācis Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs. Varbūt tas dotu jaunas iespējas daļai mūsējo fiziski atgriezties Latvijā. Bet ir vairāki "bet".
Covid-19 pandēmija ir veicinājusi pāreju uz attālināto darbu. Arī pēc pandēmijas daļa uzņēmumu turpinās strādāt attālinātā režīmā, mazināsies cilvēku skaits, kuri pilnu laiku strādā noteiktā darba vietā vai valstī. Šīs izmaiņas ir pavērušas iespējas piesaistīt darba tirgum ievērojamu skaitu ārvalstu kvalificētā darba spēka, kā arī atturēt Latvijas iedzīvotājus pamest valsti labāka darba meklējumos.
45% pētījumā aptaujāto ārzemēs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo atzina, ka var strādāt attālināti, 40,1% būtu gatavi atgriezties un turpināt strādāt attālināti no Latvijas.
"Milzīgs apjoms, kas būtu gatavi strādāt! Latviskā saite, ģimenes un bērnu būšana sabiedrībā, ekonomiskais pienesums – tēriņi būtu Latvijā, nestu pienesumu mūsu ekonomikai," norāda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Kā nopietnākie pretargumenti minēti darba devēju attieksme: visticamāk, nāktos rēķināties ar algas samazinājumu, tāpat vērā jāņem riski, darbiniekam atrodoties attālināti, komunikācijas problēmas, juridiskas problēmas – uzņēmēji izvēlas nesarežģīt sev dzīvi. Latvijas uzņēmumiem liels izaicinājums, veicinot attālināto strādāšanu, ir tehniskais nodrošinājums, lai darbinieki varētu pienācīgi strādāt no mājām. Šādā ziņā pamatīgi iepaliekam no citām valstīm
"Maltā tika ieviests šis modelis, kur vairāk nekā 845 uzņēmumi saņēma specifisku grantu, kur varēja iekārtot atsevišķu attālinātā darba vietu – Latvijā pastāv dažāda veida mehānismi, bet šis atbalsts vietas izveidošanā būtu pastiprināms," norāda pētījuma autors Miks Muižarājs.
Pētnieki atklājuši kādu interesantu tendenci – Latvijā neplānoti ilgi palikuši daudzi tautieši, kas te bija atgriezušies uz īsu laiku.
"Bija tādi cilvēki, kas bija atbraukuši uz Latviju paviesoties, iestājās attālinātais darbs, viņu uzņēmums ārzemēs pateica: varat strādāt attālināti. Viņi izmantoja iespēju palikt te uz mēnesi, diviem, trim, visu vasaru vai pat ilgāk. Cilvēki pie attālinātā darba mēdz nonākt situācijas attīstības rezultātā," norāda LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa.
Cik daudz cilvēku kopš pandēmijas sākuma ir atgriezušies Latvijā, cik aizbraukuši, lai strādātu attālināti – šādu datu un pētījumu pagaidām nav, taču šis varētu būt viens no nākamo pētījumu galvenajiem objektiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
