Pētījums atklāj satraucošus rezultātus – pēdējo gadu laikā Latvijā strauji pieaudzis diagnosticēto arodslimību skaits

Darbinieku psihiskā veselība pēdējos gados ir izvirzījusies darba devējiem kā prioritāte risku novēršanai. Kopumā arodslimību diagnostika Latvijā turpina uzlaboties, tomēr, samazinoties arodslimību ārstu skaitam, pastāv nākotnes riski savlaicīgai diagnostikai un profilaksei.

Raidījums "TV3 ziņas" Stradiņa slimnīcā nodaļā sastapa dažādus arodslimību pacientus. Kādam šeit jau gadiem veic dažādas manipulācijas, citi šeit ieradušies, lai pēc pārbaudēm pretendētu uz arodslimieka statusu.

Mežsaimniecības nozarē strādājošajam Rihardam pirms aptuveni četriem gadiem vienā no obligātās veselības pārbaudēm noskaidrojās, ka viņam ir reta saslimšana – polineiropātija.

Rihards

"Strādāju es jau kādi 20 gadi vienā profesijā, un tāpēc arī izveidojās (slimība) no vibrācijām. Tā ir darba specifika – tāda vibrācija. Darba devējs nāk pretim, viņš man ļauj strādāt, cik es pats varu. Produktivitāte, protams, ir kritusies. Pastrādāt es vairs nevaru kā kādreiz. Visu laiku ir sāpīgi. Divas reizes gadā vismaz tā ir slimības lapa uz mēnesi, diviem. Tad ir blokādes, visādas tādas manipulācijas."

Nesen veiktajā aptaujā noskaidrotas arī tendences, kas skaidri iezīmē, ka ergonomikas arodslimības, proti, kaites kas radušās no ilgstošas atrašanās vienā pozīcijā, aizstās cita slimību grupa, kuras ietekmi īpaši izjūtam pēc kovid pandēmijas – tie visbiežāk ir izdegšanas sindromi, adaptācijas traucējumi un stress.

RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš norāda, ka kādreiz klasiski galvenā arodslimība bija ergonomika. Tikai viens līdz divi psihoemocionālie traucējumi. Šobrīd esot noticis pavērsiens. Paredzams, ka 10 līdz 15 gadu laika’ergnomiskie un psihoemocionālie traucējumi starp arodslimību pacientiem būs vienādā skaitā.

Arodslimībām arvien biežāk iekrītot psihiskās veselības lauciņā, iezīmējas arī citas problēmas.

Ivars Vanadziņš

"Tā lielā bēda ir tā, ka šāda veida slimības Latvijā joprojām ir zināma stigma un mēs tās reģistrējam gandrīz 10 reižu vairāk kā pirms 4,5 gadiem, bet joprojām visticamāk mazu daļu. Atgādinu, ka pašnāvību skaitā mēs esam Eiropā pirmajā trijniekā."

Joprojām cilvēki pēc palīdzības vēršoties pārāk vēlu. Tas ir arī iemesls, kāpēc nodarbinātais ārsta kabinetā nonāk jau ar vairākām saslimšanām.

Šogad Latvijā reģistrēti aptuveni 1200 arodslimnieku. Darbinieks, kas izvēlas par darba apstākļu nepilnībām klusēt, patiesībā visvairāk nodara pāri pats sev. Cilvēkam, kam konstatēta arodslimība, atkarībā no noteiktā darbspēju zaudējuma ir iespēja iegūt slimības pabalstu vai atlīdzību par darbspēju zaudējumu un atlīdzību par papildu izdevumiem.

Portāls "tv3.lv" jau vēstīja, ka pēdējo gadu laikā strauji audzis diagnosticēto arodslimību skaits, un ne tik strauji, bet pieaudzis arī arodslimnieku skaits.

Kā skaidro pētījuma autors un Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš, arodslimību diagnostika Latvijā kopumā turpina uzlaboties, tomēr, samazinoties arodslimību ārstu skaitam, pastāv nākotnes riski savlaicīgai diagnostikai un profilaksei.