Pētījums: gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju ir saņēmuši negatīvus komentārus interneta vidē par sevi

"Covid-19 to ir paspilgtinājis. Digitālie mediji ir radījuši vidi, kur cilvēki savu radušos spriedzi, neapmierinātību un saspringumu var izlādēt. Ja iepriekš mums bija jāiet kaut kur pulcēties. Tagad mēs to varam darīt plašāk, mēs to darām tikai savējo vidū, mēs to darām plašāk," intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docētājs, ārsts-psihoterapeits Artūrs Miksons.

Iedzīvotāji novērojuši, ka visbiežāk negatīvie komentāri tiek saņemti par politisko pārliecību (49%), izskatu (47%), seksuālo orientāciju (40%) un nodarbošanos (30%). Sievietes (56%) uzskata, ka visvairāk negatīvo komentāru tiek saņemti par izskatu, savukārt vīrieši (54%) ir pārliecināti, ka visvairāk kritikas tiek veltīta par politisko pārliecību. Jaunieši vecumā no 15 līdz 25 gadiem novērojuši, ka negatīvie komentāri visvairāk tiek saņemti par izskatu (61%), seksuālo orientāciju (52%), politisko pārliecību (51%) un reliģisko pārliecību (30%).

Pētījumā arī noskaidrots, ka iedzīvotāji visbiežāk sastopas ar negatīviem komentāriem sociālajos tīklos "Facebook" (76%), "YouTube" (29%) un "Instagram" (28%). Salīdzinājumā – jaunieši ar negatīviem komentāriem saskaras vairāk šajos sociālajos tīklos – "Facebook" (77%), "YouTube" (40%) un "Instagram" (47%). Satraucošs ir pētījumā atklātais fakts, ka negatīvo komentāru skaits internetā pēdējā gada laikā ir pieaudzis, turklāt jaunieši (56%) vairāk nekā iedzīvotāji kopumā (47%) ir novērojuši šādu tendenci.