Pētījums: Latvijā trešdaļa iedzīvotāju iegūst ziņas soctīklos; ir bažas par spēju tās kritiski izvērtēt

Gāju garām pieminekļa atklāšanas brīdim, redzēju un dzirdēju. Bija riebīga sajūta. Vakarā Panorāmā redzēju sižetu. Sem, rādīja patiesību! Kauns svilpējiem. Ja grib protestēt, ir citas vietas un laiki. Vienkārši zināja, ka tiks ziņās, ka būs, kas paņirdz līdzi. Šitādi ir pēcteči tiem, kas savulaik savas karjeras dēļ skrēja čekistiem stāstīt par kaimiņu stāstītajām anekdotēm un pretpadomju lapiņām, kur vēl īstiem disidentiem.

Skaidrs, Latviju valda tumsonība, pufaika un zemās pierītes, kas skatās caram mutē.

ko var gribet, ja pat panorama uzliek svilpienus uz dziesmas, nevis ka bij patiesiba, kad bija izsvilpti deputati. Ja grib lai cilveki uzticas, tad jarada vien patiesiba un vizmazakas izmainas vienmer tiks pamanitas, ka rezultata cilveki vienmer skeptiski uznems so informaciju...