Pētījums: Pedagogi Latvijā pārstrādājas un ir uz izdegšanas robežas
Latvijā pirmo reizi veikts pētījums par to, kā jūtas un sevi profesijā redz mūsu skolotāji. Dati nav iepriecinoši – katrs trešias pedagogs jūtas nenovērtēts un pat demotivēts strādāt šajā profesijā.
Pētījumu, kurā aptaujāti aptuveni 1400 Latvijas pedagogi no visas Latvijas, veicis izglītības uzņēmums "Lielvārds", kopā ar skolu platformu "Edurio". Secinājumi jau vēlreiz apliecinājuši to, ko pedagogi pauduši iepriekš – bieži vien tie jūtas nenovērtēti un pat demotivēti strādāt šajā profesijā. Un iemesli vairāki, piemēram, puse pedagogu strādā vairāk par 40 stundām nedēļā, tādēļ regulāri ir uz pārstrādāšanās un izdegšanas robežas.
"Plus vēl lielais un pieaugošais spiediens par izglītības kvalitāti, pārmaiņas izglītībā, tā kombinācija, protams, ietekmē šo motivāciju. Turklāt nav arī noslēpums, ka vēsturiski skolotāji jūtas nenovērtēti arī atalgojuma ziņā."
Vienlaikus labā ziņa – pedagogi joprojām Latvijā esot savas profesijas patrioti. Tomēr, lai šo latiņu noturētu, jāiegulda mērķtiecīgs darbs. Aptauja rāda, ka pat trešā daļa pedagogu ir pesimistiski par par savu turpmāko ceļu skolotāja profesijā, tādēļ situāciju nemainot, smagi cietīs arī izglītības kvalitāte.
"Ļoti būtiski ir paskatīties, ko šie dati rāda, kas ir tieši tās jomas, kur ir tie kritiskie punkti. Un pēc būtības, skatoties uz šīm kritiskajām jomām, kas parādās arī šajā konkrētajā aptaujā, būtu jādomā, kā viņas mazināt. Kas ir, protams, laika resuss, kadru trūkums, arī atalgojums, kas tur parādās."
To, ka aptaujas dati atbilst reālajai situācijai nozarē, apstiprina arī Liepājās izglītības pārvaldes vadītāja. Viņa gan uzsver, ar atalgojumu un slodzes samazināšanu vien, pedagogu motivāciju neizdosies celt. Jādomā arī par citiem motivējošiem pasākumiem, lai pedagos justos novērtēts.
"Pirmais, ko mēs varam sūdzēties ir nauda, bet ir tikpat daudz instrumentu, ko mēs varam īstenot uzlabojot rezultātus, neieguldot fantastiskus līdzekļus. Ir daudz lietu, ko mēs varam sakārtot ar atieksmi, ar pozitīvām attiecībām, ar pozitīvu emocionālo fonu un vidu, kuru mēs radām saviem pedagogiem un izglītības iestāžu vadītājiem."
Savukārt Izglītības ministrijā uzskata, lai pedagogu motivētu un noturētu skolu, mērķtiecīgi jāstrādā visām iesaistītajām pusēm – valstij, pašvaldībām un pašām izglītības iestādēm. Ministrijas ieskatā, daudzas lietas varot sakārtot arī vienkārši. Piemēram, izdegšanas problēmu atrisinot, ar slodžu sabalansēšanu pašvaldībā.
"Varbūt neraudzīties uz izglītības iestādi, kā uz viensētu, kur jāveido viens kolektīvs un skolotājam jābūt uz vietas un tikai vienā iestādē. Un valsts līmenī noteikti jādomā, kā mēs intensīvi sagatvojam jaunos pedagogus, turklāt tādus pedagogus, kas pabeidzot studijas, ir motivēti būt skolā. Protams, pedagogu darba samaksas jautājums arī ir viens no noteicošajiem."
Vienlaikus aptauja parādījusi, ka izmaiņas pedagogu darba prestiža celšanā notiek ļoti gausi. Lai gan to par vienu no iemesliem skolotāju trūkumam min jau gadiem, divas trešdaļas pedagogu aptaujā norādījuši, ka skolotāja profesijas prestižs pēdējo piecu gadu laikā neesot audzis.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
