Pētījumu apkopojums: Valdību lēmumi Covid‑19 izplatības mazināšanā ir nozīmīgāki par gaisa kvalitātes apstākļiem

Pēc ziņojuma izstrādes par meteoroloģisko apstākļu un gaisa kvalitātes rādītāju ietekmi uz Covid-19 slimības izplatības dinamiku PMO starpdisciplinārā darba grupa uzsver, ka vismaz pēc pašreizējiem pētījumiem atsevišķus meteoroloģiskos apstākļus, tostarp gaisa temperatūras paaugstināšanos ziemeļu puslodē pavasarī, nevajadzētu izmantot kā iemeslu ierobežojošo pasākumu, kas vērsti uz vīrusa izplatības mazināšanos, mīkstināšanai.

Elpceļu vīrusu saslimšanām bieži novēro sezonālu raksturu, to izplatībai sevišķi palielinoties rudens-ziemas sezonā. Ekspertu izstrādātajā ziņojumā ir aplūkota sezonalitātes iespējamā ietekme arī uz Covid-19 slimības izplatīšanos, raisot cerības, ka, ja ar to sastapsimies arī turpmākajos gados, tai varētu būt raksturīga sezonāla izplatība.

Uz skaitlisko modeļu rezultātiem balstītos pētījumos secināts, ka Covid-19 vīrusa izplatība ilgākā laika periodā varētu kļūt sezonāla, kas liecina, ka meteoroloģisko parametru dati un gaisa kvalitātes raksturojošo rādītāju kopums var palīdzēt prognožu veidošanā attiecībā uz Covid-19 slimības dinamiku tuvākajos mēnešos un gados.

Savukārt līdzšinējie SARS-CoV-2 vīrusa, kas izraisa Covid-19 slimību, laboratoriskie pētījumi, ir devuši atsevišķus pierādījumus tam, ka vīruss ilgāku laika periodu spēj izdzīvot aukstos, sausos un zema ultravioletā starojuma apstākļos, tomēr vēl nav gūts apstiprinājums tam, vai meteoroloģiskajiem parametriem ir nozīmīga ietekme uz vīrusa izplatīšanās ātrumu. Tāpat nav gūta pārliecība, ka gaisa piesārņojums tiešā veidā ietekmētu vīrusa pārnešanu gaisā, kaut gan sākotnēji ir apstiprinājies tas, ka slikta gaisa kvalitāte palielina mirstības līmeni no Covid-19 slimības.

Zemes zinātņu, medicīnas un sabiedrības veselības ekspertu grupa uzskata, ka Covid-19 izplatīšanās dinamiku 2020. un 2021. gadā galvenokārt ietekmēja valstu valdību pieņemtie lēmumi, tostarp ieviestie ceļošanas ierobežojumi. Pie nozīmīgiem vīrusa izplatības virzītājspēkiem var minēt arī sabiedrības uzvedību un izmaiņas tajā, taču par meteoroloģisko apstākļu un gaisa kvalitātes rādītāju ietekmi uz vīrusa izplatības dinamiku pagaidām tik liela pārliecība ekspertu vidū nav.

Eekspertu darba grupas līdzpriekšsēdētājs, Džona Hopkinsa Universitātes (ASV) pārstāvis, doktors Bens Zaičiks

"Pašlaik esošie pētījumi neatbalsta meteoroloģisko apstākļu un gaisa kvalitātes rādītāju izmantošanu par pamatu tam, lai mazinātu valdību iejaukšanos attiecībā uz vīrusa izplatības kontrolēšanu, mazinot noteiktos ierobežojumus."

Zaičiks atgādina, ka pirmajā vīrusa izplatības gadā infekcijas izplatības pieaugums atsevišķos reģionos tika piedzīvots arī gada siltajā periodā, tādēļ nevar droši apgalvot, ka tas nevarētu atkārtoties arī šogad.

Elpceļu vīrusu infekciju sezonalitāti noteicošie mehānismi vēl nav pietiekami labi izprasti, tādēļ meteoroloģisko apstākļu un gaisa kvalitātes rādītāju ietekme uz vīrusa izplatības dinamiku joprojām ir aktuāla pētījumu joma.

Tomēr pētījumi par meteoroloģisko apstākļu un gaisa kvalitātes ietekmi ir jāturpina, jo atsevišķu pētījumu rezultāti dod cerību nākotnē modelēt iespējamo Covid-19 izplatību. Arī turpmāk ekspertu grupas darbs ietvers zinātnisko pētījumu veikšanu un apkopošanu, mērķu un prioritāro pētniecības jautājumu noteikšanu "pandēmija-laikapstākļi-klimats-gaisa kvalitāte" tēmu blokā, kā arī konsultāciju sniegšanu par labo praksi un obligātajiem standartiem attiecībā uz infekciju slimību modelēšanas metodēm, ņemot vērā vides faktorus.

Saistībā ar to tiek uzsvērts, ka skaidra un aktīva komunikācija starp pētniekiem, lēmumu pieņēmējiem un plašsaziņas līdzekļiem ir svarīga, lai palielinātu sabiedrības izpratni par slimību risku.

Lasi vēl:

• Premjers nemierā ar tukšu muldēšanu valdības sarunās ar partneriem
• Premjera parlamentārā sekretāre: Pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas daļa Covid-19 ierobežojumu, visticamāk, paliks spēkā
• Covid-19 krīze: atgriešanos normālākā režīmā premjers prognozē jūlijā