Pētnieki ceļ trauksmi par Latvijas iedzīvotāju zemo uzticēšanos valstij
Mazāk nekā 40% Latvijas iedzīvotāju krīzes situācijā būtu gatavi sadarboties ar valdību. Tas noskaidrots jaunākajā aptaujā par sabiedrības noturību Baltijas valstīs. Pētnieki to uzskata par satraucošu tendenci, kas būtu jālabo. Bet kā pašsaprotama tiek vērtēta iedzīvotāju noskaņojuma pasliktināšanās, jo karš Ukrainā ir ieildzis un Krievijas agresiju neizdodas savaldīt.
Laikā, kad Krievija jau ceturto gadu turpina karu Ukrainā, Latvijas iedzīvotāju noskaņojums par drošības situāciju pašu mājās kļuvis pesimistiskāks un vairojies satraukums.
Saskaņā ar Latvijas Transatlantiskās organizācijas un Konrāda Adenauera fonda veikto aptauju 65% iedzīvotāju uzskata, ka sabiedrība nav gatava ārkārtas situācijām. Tas ir ievērojami vairāk nekā gadu iepriekš, kad tāds viedoklis bija 45% procentiem aptaujāto.
"Varētu likties, ka tas ir kaut kas negatīvs. Taču, no otras puses, tas nozīmē, ka sabiedrība mobilizējas, domā par krīzēm, un tas parāda šo pozitīvo tendenci būtībā."
Iedzīvotāju noskaņojumu, kādu to izgaismojusi aptauja, par pašsaprotamu uzskata ārlietu eksperts Gints Jegermanis.
"Kā cilvēki var justies apstākļos, kad nepārtraukti ikdienā [ir] ziņas par notikumiem Ukrainā? Un es domāju arī tagad – labi, šie ir dati par 2023. un 2024. gadu – tur nekādu optimismu īstenībā nevarētu sagaidīt. Līdz ar to es nebūtu tik pesimistisks par tiem datiem."
Satraucoša tendence pētnieku vērtējumā ir sabiedrības zemā uzticēšanās Saeimai un valdībai. Aptaujā secināts, ka krīzes situācijā ar valdību būtu gatavi sadarboties nepilni 38 % procenti Latvijas iedzīvotāju, un, salīdzinot ar iepriekšējo aptauju, šis rādītājs nav mainījies. "Tas tiešām ir jāuztver kā tāds nopietnu bažu aspekts, par kuru būtu jādomā," pauž Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga.
Uz jautājumu, vai iedzīvotāju zemo gatavību sadarboties ar valdību iespējams vērst par labu, TV3 Ziņām atteicās atbildēt Valsts kancelejas pārstāvis Rihards Bambals, kurš ir atbildīgs par valdības stratēģisko komunikāciju. Ekspertes Sigitas Strubergas vērtējumā, tieši trūkumi valdības saziņā ar sabiedrību, ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc valda tik liela neuzticēšanās.
"Liels jautājums ir arī stratēģiskās komunikācijas vai arī tikpat labi ikdienas komunikācijas jautājums. Tas attiecas, piemēram, uz reformām. Cilvēkiem ir grūti izsekot un izprast bieži mainīgās reformas, to jēgu."
Vēlmi sadarboties neveicina arī valdības pieļautās kļūdas, pētnieci papildina bijušais vēstnieks.
Atvaļinātais vēstnieks Gints Jegermanis arī norāda, kaut cilvēki teic, ka nesadarbotos, tomēr praktiskos apstākļos aina nebūtu tik bēdīga. "Tas atkarīgs vairāk arī no tā, ko konkrētajā situācijā dara mūsu politiķi. Un dažas situācijas, protams, pagājušajā gadā ir bijušas komiskas," vērtē Jegermanis. "Tas gadījums ar drona ielidošanu, nokrišanu un veids, kā notika skaidrošana. Beigās izrādījās tāda kā mazliet samelošanās. Un tamlīdzīgi. Līdz ar to tas jau nevienā veidā neveicina."
Par to, ka vēl daudz darāmā, lai stiprinātu sabiedrības noturību krīzēs, liecina arī tas, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju nezina, kāda būtu viņu loma ārkārtas apstākļos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
