Pie Rīgas lidostas top jauns gaisa satiksmes vadības tornis, kas kalpos arī militārās aviācijas vajadzībām
Lidostas Rīga teritorijā ielikts pamatakmens jaunam gaisa satiksmes vadības tornim. Tas ļaus paplašināt un modernizēt lidostas jaudu un kalpos ne tikai civilās, bet arī militārās aviācijas vajadzībām. Šis Latvijas gaisa telpas uzraugiem ir saspringts laiks, jo Krievijas izvērstā hibrīdkara rezultātā navigācijas sistēmu traucējumu skaits Latvijā divos mēnešos pieaudzis gandrīz trīs reizes.
Lidostas Rīga teritorijā tiek likts pamatakmens vērienīgam projektam, jaunajam Latvijas Gaisa satiksmes vadības tornim. Tas izmaksās vairāk nekā 50 miljonus eiro.
Vietā, kur pagaidām ir tikai būvlaukums, jau 2026. gadā sliesies jaunais gaisa satiksmes vadības tornis – tā augstums būs 49,9 metri, tam būs viens pazemes un deviņi virszemes stāvi. Moderns aprīkojums, svaigas telpas, un svarīga nozīme ne tikai civilajā, bet arī militārajā aviācijā. Tādēļ daudz kas zem slepenības zīmoga, jo torņa projektā piesaistīti arī drošības dienesti.
"Tiks arī izstrādātas jaunas procedūras un šīs procedūras ļaus aviokompānijām izmantot īsākas trases, pieejas risinājumus, samazināsies trokšņa līmenis, plus arī militārā komponente kas ir ļoti svarīga."
Pēdējos gados Latvijā uz militārām mācībām regulāri ierodas dažādu NATO valstu spēki. Pēc jaunā torņa uzbūvēšanas lidostā daudz operatīvāk un vieglāk varēs nosēsties militārās lidmašīnas.
"Šis tornis palīdzēs lidojuma telpas koordinācijā, jo nav noslēpums, ka gaisa telpa miera laikā tiek pārvaldīta no civilās puses."
"Ar šīm jaunajām gaisa satiksmes pārvaldības sistēmām tiks palielināta arī esošā skrejceļu kapacitāte – tas nozīmē vairāk gaisa kuģus varēsim pieņemt stundas laikā nekā šobrīd, īpaši pīķa stundās."
Tomēr kopumā gan lidojumu skaits Rīgā mazinās.
"Galvenais iemesls nav ne kovids, ne karš Ukrainā, galvenais iemesls, ka pārvadātāji pārgājuši uz lielākiem lidaparātiem un pārvadā vairāk pasažierus vienā gaisa kuģī. Pasažieru skaits mums 3 mēnešus ir kā 2019. gadā, bet lidojumu skaits ir samazinājies."
Krievija turpina izvērst hibrīdkaru, traucējot gaisa satiksmei. Globālās satelītu navigācijas sistēmas traucējumi Latvijas gaisa telpā šogad pirmajos divos mēnešos fiksēti 234 reizes, kas ir teju trīsreiz vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Latvijas Gaisa satiksmē mierina, ka spēj ar izaicinājumiem tikt galā.
"Mums ir daudz rezerves aprīkojuma, kas darbojas gadījumā ja GPS signāla nav. Diemžēl ne visās lidostās tas ir, tādēļ aviokompānijām rodas sarežģījumi (..) Drošums tiek nodrošināts pilnā apjomā, jo mums visas rezerves iekārtas darbojas un šo jautājumu absorbē."
Gaisa satiksmes vadības torņa celtniecības izmaksās būs vairāk nekā 51 miljons eiro – 26 miljonus līdzfinansē Eiropas Infrastruktūras savienošanas instruments, bet 25 miljonus Latvijas Gaisa satiksme aizņemsies Ziemeļu investīciju bankā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
