Pieaug kovida izplatība. Ar šo vīrusu dzīvosim ilgu laiku, norāda Perevoščikovs

Daugavpils reģionālas slimnīcas vadība norāda, ka ar vīrusu slimo gan pacienti, gan personāls.

SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" valdes priekšsēdētāja Inta Vaivode norāda: "No 20. datuma redzam arī šos te kovida pozitīvos pacientus gan pieaugušo, gan bērnu vidū. Ir sācis slimot arī personāls, tai skaitā arī ārsti, medicīnas māsas un jaunākais medpersonāls. Līdz nedēļas beigām mēģināsim šo apturēt, ierobežojot pacientu apmeklētāju plūsmu."

Tikmēr arī Rīgas Austrumu slimnīcā pieaugusi kovida izplatība. "Mēs tik tiešām katru nedēļu redzam, ka mums pacientu skaits arvien pieaug, bet es gribētu teikt, ka galvenokārt ar kovidu inficējas cilvēki no riska grupām un tie, kuri ar daudzām blakus slimībām. Nav bijusi tāda situācija vai tāds periods, kad ar kovidu vispār neviens neslimo. Protams, ļoti nepatīkami, ka vīruss visu laiku mainās," saka RAKUS galvenā infektoloģe, RSU profesore Ludmila Vīksna.

Iemesls, kāpēc laiku pa laikam pieaug saslimstība, ir arvien jaunu tā paveidu rašanās. Pēdējo divu gadu laikā, kamēr cirkulēja omikrona vīruss, pārdzīvoti jau apmēram desmit saslimstības pacēlumi – tomēr, ja iepriekš tie novēroti vairāk ziemas periodā, šovasar novērota līdz šim visos trijos vasaras mēnešos lielākā vīrusa izplatība.

Jurijs Perevoščikovs

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors

Vīrusa daudz, bet stacionēto pacientu skaits nav liels. Visticamāk, ka tas saistīts ar to, ka vasarā visvairāk inficējas un slimo ar kovidu viegli un gados jauni cilvēki – jaunieši, varbūt arī bērni. Tie, kas visvairāk kontaktējas, kuri aktīvi, kuri strādā, darba kolektīvos inficējas un arī ceļo, apmeklē masveida pasākumus. Tur tā infekcija izplatās, bet neizraisa lielu problēmu noslogojuma ziņā slimnīcām. Ar šo kovidu mēs vēl dzīvosim ilgu laiku, mums jābūt tam gataviem. Un imunitāti vajag ik pa laikam stimulēt.

Un veids, kā to darīt, ir jau visiem zināmie piesardzības pasākumi, bet noteiktajām riska grupām – cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, senioriem, kuri vecāki par 65 gadiem, tāpat arī cilvēkiem ar imūndeficītu un grūtniecēm – tomēr iesaka veikt valsts apmaksātu vakcināciju.

"Mēs jau esam brīvi, varam vakcinēties un varam nevakcinēties, bet, ja negribas nomirt vai ļoti smagi slimot un mēs apzināmies, ka ir daudz blakus slimību vai slimību nav, bet ir vecums vai, piemēram, liekais svars, vai vēl kas cits – ļoti, ļoti ieteiktu pārdomāt vakcinēšanās iespēju un to arī izdarīt. Pagaidām vakcīnu arī pietiek," mudina Vīksna.

Dati rāda, ka aizvadītajā sezonā seniori, kuri saņēma vakcināciju, tika hospitalizēti piecas reizes mazāk nekā nevakcinētie. Tikmēr prognozē arvien lielāku saslimstības pieaugumu, jo sācies jaunais mācību gads.

"Bērniem tagad ir lielāka iespēja inficēties kolektīvos, paši varbūt neslimos smagi. Tas nenozīmē, ka vīruss neizplatās. Varētu būt skarti tie ģimenes locekļi šiem bērniem, kuri pa vasaru nebija skarti – vecie cilvēki, cilvēki ar hroniskām saslimšanām," saka Perevoščikovs.

Ņemot vērā, ka situācija jau rudens sākumā ir tik nelabvēlīga, speciālisti norāda, ka cilvēkiem riska grupās būtu drošāk jau tagad vērsties pie ģimenes ārstiem un ieplānot vakcināciju.