Pieaug vilku uzbrukumi mājlopiem. Viena aitkopja ganāmpulku plēsēji iznīcinājuši jau četras reizes
Latvijas aitkopji atbildīgajām ministrijām pieprasa meklēt risinājumus cīņā ar vilkiem. Šo plēsēju uzbrukumi mājlopiem pēdējos gados kļūst arvien biežāki un vairākkārt pieaugusi arī to populācija. Taču par nokostajiem lopiem kompensāciju nav, un arī palielināt nomedījamo īpatņu skaitu šobrīd nav plānots.
Vilki Latvijas mežos nav nekādi jaunpienācēji – taču pēdējo 20 gadu laikā to populācija ir strauji pieaugusi. Ja ap 2000.gadu sākumā šo plēsēju skaits pie mums bija nedaudz virs 500, tagad to ir jau aptuveni pusotrs tūkstotis.
Aitkopji un mednieki šim skaitlim sen vairs netic – vilku noteikti esot krietni vairāk. Galvenais arguments – arvien pieaugošais uzbrukumu skaits mājlopiem. Ja 2021.gadā vilki noplēsa vai ievainoja ap 180 lopu, pērn to skaits bija pieaudzis jau līdz teju 500 simtiem.
Arī šogad situācija dramatiska – nogalinātas jau vairāk nekā 200 aitas un viens no cietējiem ir arī Emīls Jauntēvs, kura ganāmpulks uzbrukumu piedzīvojis četras reizes.
Pēdējā uzbrukuma laikā plēsēji nokoda 34 jērus, par spīti vairāk nekā metru augstam žogam. Saimnieks atzīst – ganāmpulks nav apdrošināts, taču plēsēji tiek atbaidīti ar prožektoriem, skaņu un petardēm. Viņam gan sirds visvairāk sāp par atbildīgo dienestu neieinteresētību palīdzēt – mežu dienests negrib izsniegt ārpus kārtas nomedīšanas atļaujas, un kompensāciju par nogalinātajiem lopiem arī nav.
"Tas pēdējais uzbrukums nebūtu noticis, ja tā ārpuskārtas licence tiktu piedāvāta, piešķirta. Tā atsaucība no mežu dienesta bija tāda, ka tiešā tekstā – tu vari rakstīt iesniegumu, bet neviens tev viņu neizsniegs. Kompensācijas par to nav, bet kādam jāuzņemas par to atbildība. Es uzlikšu lielākus žogus, bet ja tam pārlēks, ko tad."
Vetējais mednieks un vilku piegaudotājs Jānis Šakins uzskata, ka vilku noteiktais nomedīšanas limits – 300 īpatņu sezonā, būtu jāatceļ pavisam.
"Pagājušajā gadā es biju pa Balvu novadu sagaudojis astoņas ģimenes, ja ģimenē ir 8-10 vilki un nomedīt kaut kādus 10 vai 12 uz novadu, pat neatmedī tekošā gada pieaugumu. Agrāk medīja bez limita un viņi bija dabā tāpat. Arī postījumi bija, bet ne jau tādi kā tagad," saka mednieks.
Kāpēc mēs nemedījam vairāk?
Eiropas Savienības direktīvas uzliek par pienākumu nodrošināt sugas aizsardzību.
Valsts mežu dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis skaidro: "Šī problēma nav tikai Latvijas, viņa ir visā Eiropā un samilzusi, kur vecā Eiropā vilks bija vispār aizsargāts, tagad ir šī te saudzēšanas politika novedusi pie tā, ka populācija atjaunojusies un sāk apdraudēt arī šajās zemēs šos lauksaimniekus, un viņi ceļ savas balsis par to, ka vilki jāmedī."
Īslaicīgs risinājums būtu medību limita atcelšana, taču tas esot politisks jautājums.
Atbildīgajā Zemkopības ministrijā piekrīt – reālais vilku skaits noteikti esot lielāks nekā oficiālā statistika liecina un brīdis, kad šo plēsēju kļūs pārāk daudz, esot ļoti tuvu. Kāpēc neviens neko nedara jau tagad – jo iesaistīto lēmumu pieņemšanā pārāk daudz – ministrijas, nevalstiskais sektors.
"Ja valsts pārvalde operē ar skaitļiem un faktiem, tad ar NVO sanāk pastrīdēties. Mežu dienesta rīkojumi par vilku limitu noteikšanu tiek regulāri apstrīdēti un tie ir vingrojumi. Aitkopjiem jau sen liekas, ka ir par daudz, dabas draugiem, kas sevi par tādiem uzskata šķiet, ka, ne, ne – vēl nav gana, vēl jau mēs pilsētā neredzam."
Identiska situācija arī ar kompensācijām par nokostajiem lopiem – atbildīgās iestādes rāda viena uz otru ar pirkstiem, jo neviens nav gatavs maksāt. Tam visam pa vidu, diemžēl, paliek Latvijas aitkopji, kuri uz tūlītējiem risinājumiem, visticamāk, var necerēt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
