Pieaug zarnu nūjiņas smagi skarto bērnu skaits slimnīcā; atklāti divi uzliesmojumi
E. coli inficēšanās gadījumu skaits sācis mazināties. Savukārt palielinās smagi saslimušo pacientu skaits. Bērnu slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā patlaban ārstējas jau seši bērni. Jaunas ziņas arī no epidemiologiem, kuri aizvien identificē inficēšanās avotu. Izdevies noskaidrot, ka, visticamāk, notikuši divi atsevišķi infekcijas uzliesmojumi.
Ar akūtu zarnu nūjiņas jeb E. coli infekciju Bērnu slimnīcā ārstējas 16 bērni, no kuriem seši ir intensīvās terapijas nodaļā.
Bērnu slimnīcas infekciju slimību profila virsārste Gunta Laizāne stāsta, ka vairākumam smagi saslimušo bērnu nepieciešama nieru aizstājējterapija.
"Grūts, bet kontrolējams uz doto brīdi," tā smagi sasirgušo bērnu stāvokli raksturo Laizāne.
Līdz šim atklāti 57 E. coli inficēšanās gadījumi, un Bērnu slimnīcā kopumā tikuši stacionēti 30 bērni.
"Tik mazai valstij kā Latvija, jā, tas ir liels uzliesmojums. Tas ir lielākais skaita ziņā bērnu vecuma pacientiem, kāds līdz šim ir bijis."
Slimību profilakses un kontroles centrs šodien nav saņēmis ziņas par jauniem inficēšanās gadījumiem. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas pasākumu nodaļas vadītāja Sigita Geida pieļauj, ka uzliesmojums varētu būt beidzies, tomēr pilnīgi droši to vēl nevar apgalvot.
"Līdz mums [Bērnu slimnīcai] gadījumi nonāk brīdī, kad pacienti vēršas ārstniecības iestādē vai nodevuši testus laboratorijā," skaidro SPKC pārstāve Geida. Ja kāds no gadījumiem pagaidām vēl nav nonācis SPKC redzeslokā, tas nenozīmē, ka tādi vēl nevar tikt reģistrēti.
Epidemiologi svētdienas, 6. aprīļa, vakarā no laboratorijas saņēmuši pirmos analīžu rezultātus, kas sniedz lielāku priekšstatu par infekcijas izplatību.
"Mēs esam ieraudzījuši, ka, visdrīzāk, bijuši divi klasteri, divi dažādi uzliesmojumi. Vienā klasterī mēs redzam, ka to saslimšanas gadījumu ir mazāk, otrā – ir vairāk. Mēs arī esam konstatējuši, ka ir daži neatkarīgi saslimšanas gadījumi."
Kā stāsta Sigita Geida, joprojām nav iespējams pateikt, tieši kur meklējams E. coli infekcijas avots, jo tas ir sarežģīts un laikietilpīgs darbs. Turklāt inficēšanās notikuši plašā teritorijā. 26 gadījumi, kas ir lielākais skaits, atklāti Rīgā, 12 Siguldas novadā, seši Ādažu novadā, pa trīs Liepājā un Cēsu novados, pa diviem – Salaspils un Ķekavas novados, pa vienam – Ropažu, Jelgavas un Dienvidkurzemes novadā.
"Pašlaik mūsu uzdevums būs saprast, kas vieno šos dažādos klasterus. Ir dažādas izglītības iestādes, ir dažādi ēdinātāji. Bet varbūt ir kāds piegādātājs vai kāds vēl kopīgs faktors, kas varētu tos apvienot," minējumu teic Geida.
Kamēr epidemiologi joprojām nav atklājuši infekcijas avotu, iedzīvotājiem aizvien jāturpina ievērot piesardzības pasākumus. Saprotams ir arī iedzīvotāju uztraukums – saka ārste.
"Ļoti saprotami tas ir to vecāku vidū, kas atrodas stacionārā ar saviem slimajiem bērniņiem. Paldies viņiem par uzticēšanos un pacietību! Arī pamatots ir uztraukums vecākiem, kuru bērni nav saslimuši, bet kuri ir šajā vecuma grupā, kad ir augstais risks saslimt. Aizvien nav skaidrs avots, kā bērni inficējušies. Jāturpina būt piesardzīgiem. Gadījumu skaits kļūst mazāks, bet jāturpina būt piesardzīgiem, jo mēs nezinām, no kurienes tas ir."
Riska grupā lielākoties ir bērni līdz piecu gadu vecumam. Lai mazinātu inficēšanās risku, rūpīgi jāmazgā augļi un dārzeņi, un svarīgi ievērot arī roku higiēnu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
