Piemiņas pasākumā aicina publiskot arī holokausta tiešo veicēju vārdus

Piemiņas brīdis ik gadu notiek vietā, kur savulaik atradās Lielā horālā sinagoga. 1941. gada 4. jūlijā pēc nacistu rīkojuma dievnamu nodedzināja kopā ar tur esošajiem cilvēkiem. Tajā pašā dienā nodedzināti arī citi ebreju dievnami, un par upuriem kļuva ap 400 cilvēku. Ar to sākās ebreju tautas iznīcināšana Latvijā.

Izraēlas vēstniece Latvijā Lironne Bara-Sade norāda: "Tas, ko mēs varam darīt, mums jāatceras un jāvairo izpratne par ebreju ciešanām šo baiso gadu laikā."

Pausta nožēla, ka holokausts Latvijā īstenots arī ar vietējo izpalīgu piedalīšanos, taču ne visi tajā laikā izlikās neredzam notiekošo necilvēcību, – bija aptuveni 700 cilvēki, kuri glāba savus līdzpilsoņus. Viņu vārdi ir zināmi. Tomēr brūču dziedēšanai ne viss ir paveikts.

Bijušais Rīgas geto un koncentrācijas nometņu ieslodzītais, vēsturnieks Marģers Vestermanis pauž: "Mums ir jādara zināmi arī šāvēju saraksti. Arī viņi ir pelnījuši, lai viņus atcerētos. Un ne tikai Viktoru Arāju. Katram upurim bija savs slepkava, kas kurināja naidu, kas audzināja briesmoņus."

Ceturtdien piemiņas pasākumā bija pulcējušies vairāk nekā 300 cilvēku, tajā skaitā jaunieši.

"Mans tēvs ir no Rēzeknes, un tikai ģeogrāfisku apstākļu dēļ tāpēc, ka pilsēta atrodas tālu no Rīgas, tur lielai daļai izdevās izglābties. Pagātnes piemiņa palīdz mums dzīvot tagad un veidot laimīgu nākotni," sarunā ar TV3 Ziņām norādīja piemiņas pasākuma apmeklētājs Ilja.

Savukārt vēl kāds piemiņas pasākuma apmeklētājs Dāvids pauda: "Man svarīgi šeit būt tāpēc, ka manā ģimenē ir vairāki cilvēki, kuri bojā gājuši holokausta laikā. Šī traģēdija nav vien ebreju traģēdija, bet visas Latvijas traģēdija."

Lēsts, ka holokaustā kopumā nogalināti apmēram seši miljoni Eiropas ebreju.