Aija, kuras vārdu esam mainījuši, lai saglabātu anonimitāti, pirms dalības pilotprojektā bez mājokļa nodzīvojusi piecus gadus.
"Dzīvoju nelielā lauku ciematiņā. Vecāki nomira, mēs dzīvojām trīs istabu dzīvoklī un es vienkārši paliku viena pati. Nebiju spējīga samaksāt par to dzīvokli, dabūju dzīvokli atstāt. Tur darba nav, kā jau parastais stāsts. Atbraucu uz Rīgu, iekrājumu nekādu nebija. Sāku strādāt, sākumā pie pazīstamajiem dzīvoju, iekrāju naudu. Nu, vienu brīdi gan es biju tajā īslaicīgajā uzturēšanās mītnē Dzērvju ielā un tur tieši parādījās tas variants par projektu," aprūpētāja pansionātā Aija.
Sabiedrībā bezpajumtniecība bieži saistās ar vispārzināmiem stereotipiem – cilvēks nodzērās, bija pārāk slinks, lai strādātu, vai pats vainīgs, ka nav spējis sevi nodrošināt. Visbiežāk pat neaizdomājamies, ka cilvēks uz ielas nokļuvis, piemēram, jo slimības vai traumas dēļ nav varējis turpināt strādāt un attiecīgi nomaksāt dzīvokļa rēķinus.
"Darbs uz doto momentu man ir, es strādāju par aprūpētāju. Man ir četri gadi darba pieredze. Es neteiktu, ka tas ir viens no patīkamākajiem darbiem, bet nav katru dienu jābūt, tas ir maiņu darbs. Tu vari sev brīvo laiku izbrīvēt. Es domāju vēl iet pamācīties tagad. Jā, kvalifikāciju, jo ir iespēja iet uz slimnīcu pastrādāt."
Šajā mājoklī Aija beidzot jūtas kā cilvēks. Viņai ir iespēja izgulēties un atpūsties no smagā darba – psihoneiroloģisku pacientu aprūpes.
"Šeit ir daudz labāk, protams, es brīvi jūtos, es varu darīt, kā es pati vēlos un neesmu ne no viena atkarīga, jo iepriekš īrēju, lai ir lētāk, pie vienas saimnieces un mēs dzīvojām vienā dzīvoklī. Tur sākās problēmas. Šeit tu beidzot esi viens un tu pats esi sev saimnieks. Un vari pats sevi regulēt un koriģēt un darīt, kā tu gribi," stāsta Aija.
Aija atzīst, ka no sabiedrības puses vairs neko nesagaida.
"Man jau ir tas vecums tāds, ka es saprotu, ka katrs cilvēks ir tāds, kāds viņš ir – vai nu tu viņu pieņem, vai nepieņem. Ja mani kaut kur nepieņem, es pagriežos un eju projām. Kamēr man rokas kājas strādā es varu, bet kas būs vēlāk, es nezinu. Diezgan pesimistiski tas viss!"
Šobrīd izdevumus par Aijas mājvietu vēl kādu brīdi segs galvaspilsēta, bet viņa ir pārliecināta – ar laiku rēķinus par dzīvokli un pakalpojumiem spēs segt pati.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
