Pirmssvētku laikā aktivizējušies krāpnieki – policija aizturējusi desmit naudas mūļus
Strauji tuvojas Ziemassvētki, un šis ir pļaujas laiks krāpniekiem – gan zvanot pa telefoniem, gan sūtot īsziņas un e-pastus, tie aktīvi mēģina tikt pie naudas, ko cilvēki iekrājuši Ziemassvētku dāvanām. Policija aizturējusi desmit naudas mūļus, kas bija iesaistīti noziedzīgās shēmās, starp tiem arī nepilngadīgie.
Par naudas mūļiem visbiežāk izmanto cilvēkus, kas paši iekūlušies finansiālās nepatikšanās un kuriem steidzami nepieciešama nauda. Šie cilvēki bieži vien ievieto darba meklēšanas sludinājumus sociālajos medijos un nonāk krāpnieku redzeslokā.
Viena no izplatītākajām shēmām, kā parasti, apkrāpj seniorus, krāpniekiem pa telefonu izliekoties par policijas darbinieku un melojot, ka sazvanītā iedzīvotāja tuvinieks iekļuvis ceļu satiksmes negadījumā. Lai it kā pret tuvinieku neuzsāktu kriminālprocesu, krāpnieki pieprasa skaidru naudu, nodod to kurjeram jeb naudas mūlim. Krāpnieki psiholoģiski ietekmē cietušos – draud, steidzina un pat raud klausulē, nolūkā zvana saņēmēju īpaši satraukt un radīt ticamību.
Organizatori pakaļ naudai nosūta kurjerus, kurus parasti savervē "Telegram" grupās.
"Tā ir nauda, kuras dēļ nav vērts riskēt, bojāt nākotni, karjeru, visu pārējo. Mūļiem piedāvā 100 eiro par darba dienu, ja darba diena noslogota, nauda būs lielāka. (Jaut.: Tad darba ir tik daudz, ka visu dienu ir jākursē?) Šobrīd, pirms svētkiem, ļoti intensīvi krāpnieki darbojas un mēģina izkrāpt naudu, krāpšanu ir daudz! (..) Pirms svētkiem visi grib nopelnīt, cilvēki ir iekrājuši naudu dāvanām."
Naudas mūļiem pēc aizturēšanas galvenokārt piemēro bargāko drošības līdzekli – apcietinājumu. Un lētticīgajiem starpniekiem draud milzu nepatikšanas. Tāpēc lielākā daļa vainu atzīst un sadarbojas ar izmeklēšanu.
"Varbūt pirms darba uzsākšanas neapzinies, ko dari, bet vēlāk ir pie aizdomīgiem apstākļiem jāsaņem lielas summas, jānodod tālāk, jānoliek slēpnī."
Telefonu zvani ir tikai viens no daudziem veidiem, kā krāpnieki uzglūn upuriem. Viltus īsziņas, e-pasti, tas viss tiek likts lietā, lai nozagtu naudu no lētticīgajiem. Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad desmit mēnešos izkrāpti kopumā 13,7 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas publiskotie dati. Un pirmssvētku laiks ir īpaši satraucošs, ņemot vērā krāpnieku aktivitātes.
"No decembra sākuma pieaudzis krāpšanas mēģinājumu skaits, ka jums it kā pienākusi paciņa, samaksājiet ievedmuitu vai nodevu. Jāuzmanās, ja ir uzkrājumi, kurus cilvēki vēlēsies izmantot mazbērnu, draugu apdāvināšanai – sargājam datus! Ja piezvana, biedē, atcerieties – banka, ja zvanīs, teiks – atzvaniet paši! Nekādus lietotāju vārdus neizpaudiet un neapstipriniet neko ar Smart ID, ko paši neesat izraisījuši kā darbību."
Krāpnieki izmanto sarežģītas psiholoģiskas manipulācijas, kas var ietekmēt pilnīgi ikvienu, turklāt arvien biežāk viņu lamatās iekrīt cilvēki ar augstāko izglītību, tostarp cilvēki, kuri strādā vadošos amatos – brīdina bankas. Likumsargi mudina Latvijas iedzīvotājus vairākkārt pārrunāt šo tēmu ar tuviniekiem, lai viņi neiekristu krāpnieku izliktajos slazdos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
