Prezidents par demogrāfijas krīzi: tā jārisina ar ilgtspējīgu sistēmu, nevis īslaicīgām akcijām
Kamēr politiķi meklē risinājumus demogrāfijas krīzei, Rīgas Dzemdību nama jaundzimušo kalendārā tiek lipināti rozā un zilie aplīši – katrs kā maza cerība uz valsts nākotni. Tomēr cerību aizēno skarbā realitāte: ar katru gadu bērnu dzimstība būtiski samazinās. Un šī krīze jārisina ar ilgtspējīgu sistēmu, nevis īslaicīgām akcijām, tā, šodien apmeklējot Dzemdību namu, teica Valsts prezidents.
Īsi pirms Latvijas prezidenta ierašanās Rīgas dzemdību namā pasaulē nācis mazulis.
Un katrs mazs aplītis, rozā vai zils, jaundzimušo kalendārā tiek pielīmēts ar sirsnīgu prieku un smaidu sejā. Taču līdzīgi kā pēdējos gados, arī šogad tas neaizpildās tik ātri, kā gribētos.
Demogrāfijas situācija ir skarba un jau sen vairs nav tikai statistikas problēma, bet gan drošības jautājums, ko Valsts prezidents liek politikas centrā un pievērsies kā nacionālajai prioritātei.
Šā gada dzimstības rādītāji Dzemdību namā ir mīnuss 6,1%, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn. Medicīnas darbinieki akcentē: te ir svarīgs katrs bērniņš!
Arī pašam prezidentam šodien bija iespēja satikt jaunās māmiņas un apraudzīt tikko dzimušos mazuļus.
Tas, ka katru gadu iekrītam aizvien dziļākā demogrāfijas bedrē, vairs nav nekāds pārsteigums, un skaidrs, lai no tās izrāptos, ātru risinājumu nav. Atbildīgās ministrijas apņēmušās spert soļus situācijas uzlabošanai. Piemēram, labklājības ministrs vairākkārt teicis, ka šī jautājuma risināšanai, tostarp pabalstu palielināšanai ģimenēm ar bērniem, nākamgad būtu vajadzīgi 150 miljoni eiro, taču pēdējā informācija liecina, ka varētu tikt atvēlēta vien puse vajadzīgā.
"Es dzirdēju daudz un dažādu finansiālu pieprasījumu. Man pilī bija diskusija, šķiet, martā, un bija skaitļi, bet ne 150. Man sajūta, ka brīdī, kad tika runāts, tika runāts plašākos apjomos, neizrēķinot konkrēto finansējuma apjomu."
Tikai ar pabalstiem un naudu demogrāfijas krīzi neatrisināsim, uzskata Edgars Rinkēvičs, piebilstot, ka ir svarīgi runāt nevis par viena gada rāmi vai lēmumu, bet gan skatīties plašāk, un, protams, mērķtiecīgi iet arī uz pabalstu indeksāciju.
"Lai tā būtu prognozējamība, ka pabalsti augs līdz ar dzīves dārdzību. Var jau forši pateikt, būs 150 un tad izlikties gadus desmit, ka nekas nenotiek. Tas nebūs pareizais signāls cilvēkiem, kas domā par to, vai veidot ģimeni un laist bērnus pasaulē. Bet, ja ir prognozējami un skaidrs, ka valsts skatīsies līdzi pabalstiem, līdzīgi kā pensijām, tad teiktu, solis uz priekšu."
Valsts prezidents, viesojoties Dzemdību namā, uzsvēra, ka no Saeimas un valdības sagaida ilgtspējīgu sistēmu demogrāfijas krīzes risināšanai – nevis īslaicīgas iniciatīvas pirms vēlēšanām.
Arī Dzemdību nama speciālisti norāda, ka priekšā vēl daudz darāmā.
"Valsts ieguldījums dzemdību palīdzībā ir ļoti svarīgs. Šobrīd saskaņošanā ir mātes un bērna veselības plāns. Un tur ir vairākas iniciatīvas grūtnieču novērošanā, lai sasniegtu labāko iznākumu katrai individuāli. Tas ir svarīgs valsts pastāvēšanas faktors. Nebūs bērnu, nebūs cilvēku, nebūs valsts."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
