"Problēmas ar valodu un datorprasmēm"; patvēruma meklētāju bērniem attālinātās mācības sagādā grūtības
Patvēruma meklētāju bērni attālinātajā mācību procesā saskaras ar lielām grūtībām. To secinājušas skolas, kurās šie bērni mācās, un "Latvijas Sarkanais Krusts". Lielākoties skolēni nav spējīgi patstāvīgi apgūt uzdoto mācību vielu, jo tiem neesot pietiekamu latviešu valodas zināšanu.
Pārsvarā skolēni no patvēruma meklētāju centra Muceniekos mācās Rīgas 93. vidusskolā, kur šobrīd attālinātā režīmā mācības apgūst 11 dažāda vecumu bērni.
Darbs ar šiem skolēniem arī iepriekš prasījis lielāku pedagogu iesaisti, un bērniem tas bijis liels izaicinājums, uzsver izglītības iestādē. Taču vēl sarežģītāku procesu padarījis attālinātais mācību režīms. Lielākās grūtības bērniem sagādā nepietiekamās latviešu valodas zināšanas. Lielākoties patvēruma meklētāju bērni runā tikai dzimtajā valodā.
"Protams, ka šiem bērniem mēs pievēršam dažreiz mazliet vairāk uzmanības, jo viņiem nav pamata valodas, viņiem nav saziņas valoda latviešu, dažiem saziņas valoda ir arī viņu dzimtā valoda. Tas ir diezgan liels šķērslis, bet pamazām process notiek, un tas ir atkarīgs arī no ģimenes un katra paša bērna ieinteresētības," stāsta Rīgas 93. vidusskolas direktores vietniece Astra Orlovska.
"Latvijas Sarkanais Krusts" (LSK), kuri nodrošina sociālo darbinieku un mentoru pakalpojumus patvēruma meklētājiem secinājis, ka neierastajā mācību režīmā lielākoties skolēni nav spējīgi patstāvīgi apgūt uzdoto mācību vielu un tas kavē mājasdarbu izpildi. Iemesls tam ir ne tikai latviešu valodas barjera, bet arī interneta lietošanas zemās prasmes.
"Viņiem ir problēma ar valodu, jo divu, trīs mēnešu laikā valodu iemācīties nav iespējams. It sevišķi tādā līmenī, lai varētu mācīties skolā. Tai skaitā arī vecākiem, kas atsevišķos gadījumos paši, nebūdami sevišķi izglītoti cilvēki un stipri uz "jūs" ar digitālām tehnikām, ne visos gadījumos, bet atsevišķos, nespēj palīdzēt bērniem," secina LSK ģenerālsekretārs Uldis Līkops.
Līdz ar to šobrīd, lai sekmētu skolēnu mācību procesu, notiek intensīva "Sarkanā Krusta" sociālo darbinieku un mentoru sadarbība ar skolotājiem, klases audzinātājiem, skolu vadību un ģimenēm. Organizācija gan to dara daļēji brīvprātīgi, jo pienākums to veikt nav.
"Mums tajā pakalpojumu sniegšanas līgumā līdzdalība skolas lietās, mācību stundās nedz ārkārtas, nedz bezārkārtas situācijās nav paredzēta. Bet, ja mēs konstatējam šādu problēmu, palīdzam tiem bērniem, protams. Tāpat kā vecāki palīdz saviem bērniem. Kontaktējas ar skolotāju, palīdz skaidrot, kas tur ir jādara konkrētajā mācību piemērā, jo šie bērni nāk no valstīm, kur arī skolas un apmācību sistēma tradicionāli ir savādākā nekā Latvijā," skaidro Līkops.
Organizācija arī novērojusi, – atsevišķi bērni attālinātajā režīmā visus uzdevumus, lai tos izprastu un izpildītu, cenšas tulkot ar interneta rīku palīdzību. Savukārt vieglāk mācīties attālināti ir bērniem, kuriem ir krievu valodas zināšanas. "Sarkanais Krusts" šobrīd strādā ar 90 patvēruma meklētājiem, 22 no tiem ir skolēni.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
