Profesija, kas nodota no paaudzes paaudzē – robežsargs

Silenes robežapsardzības nodaļa atrodas dažu desmitu kilometru attālumā no Daugavpils. Pusotru gadu tā bijusi kaprāļa Linarda Jemašova dienesta vieta. Izvēlējies pats, lai būtu tuvāk dzīvesvietai Daugavpilij. Viņa saknes gan ir pavisam citā Latvijas vietā. Valmierā.

"Mani vecāki kādreiz bija, pirms pārorganizācijas, kad atvērāmies uz Šengenas zonu, vēl bija tāda Valmieras pārvalde, tur abi mani vecāki strādāja. Uzaugu kā valmierietis. Es vēl tad robežsardzē nebiju. Es vēl biju bērns. [Bet tas Tevi ietekmēja?-red.] Protams. Ar ģimeni pārvācāmies uz Rēzekni dzīvot. Kur mani vecāki jau aizgāja strādāt citās pārvaldēs," norāda kaprālis Linards Jemašovs.

Vaicāts, kas pamudināja pašam iesaistīties robežsardzē, Linards norāda, ka vecāki tajā spēlējuši būtisku lomu: "Vecāki tomēr robežsargi, visa dzīve ar to saistīta. Pie tēva uz darbu aizej, redzi robežsargus. Tā ir dabiska izvēle. Tomēr pārņemt stafeti, turpināt ģimenes tradīciju."

Linarda tēvs Oļegs Jemašovs šobrīd ir Daugavpils pārvaldes priekšnieks. Par to, ka arods nodots nākamajā paaudzē viņš ir priecīgs. Viņš gan atklāj, ka tik pašsaprotama dēlam izvēle nav bijusi. Sākumā dažādas jauniešu aizraušanās, tad skats armijas virzienā: "Bija doma stāties Nacionālajos bruņotajos spēkos, bet, paejot kādiem diviem gadiem pēc vidusskolas izglītības iegūšanas, viņš nonāca pie domas, ka dienests RS ir saistošs un var izvēlēties kā pamatprofesiju."

Šajā vasarā līdz šim visai mierīgā Baltkrievijas pierobeža pamatīgi izmainījusies. Migrantu krīzes dēļ, izsludināta ārkārtējā situācija, tiek likts pagaidu žogs. Palīgā patrulēt nāk zemessargi.

Linards norāda, ka arī ir saskāries ar migrantiem gan uz robežas, gan jau valsts iekšienē, bet vairumā gadījumu ar viņiem esot grūti komunicēt: "Lielākoties viņi ir atturīgi. Un liela barjera ir valoda. Tur reti kurš runā angliski vai krieviski. Tas ir šoks, ja kāds runā krieviski. Tur tikai dažus vārdus var dabūt ārā. Noskaidrot vārdus, ģimenes stāvokli, bet ir daudzas versijas. Citi pastāsta, ka baltkrievi atveduši, citi, ka paši. Maina versijas, ka ir no citas vietas. Grūti uzticēties tai informācijai jebkurā gadījumā."

Linards pieļauj, ka kādam redzētais var kļūt par grūdienu robežsarga profesijas izvēlē. Kādam, kam darbs kabinetā nav piemērots. Valsts robežsardzes koledžā, starp citu, daudzi ir nāk tieši no Latgales.

Jemašovs vecākais savukārt ir pragmatiskāks: "Izvēli var veikt, piemēram, pēc mūsu aktivitātēm ar radošiem elementiem, uzrunājot pat pirmsskolas izglītības iestādes. Tad šo graudu var ielikt iepriekš. Darbs ar dzīvniekiem, piemēram. Tas vairāk var rosināt interesi."

Laikā kad TV3 Ziņas runāja ar Linardu, punkts Silenē jau ir viņa bijusī darba vieta. Viņš ir atgriezies Robežsardzes koledžā, lai izmācītos par virsnieku. Savu nākotnes plānus saista ar Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūru "Frontex".

"Jau visas Eiropas robežu sargāt. Man lielais mērķis parādīt Latviju Eiropas mērogā. Misijā var doties diezgan agri. Jau pēc dažiem dienesta gadiem, bet ja iet augstāk, tad pēc gadiem pieciem līdz desmit gadiem," pārliecināts par savu nākotni ir Linards.